1.Renesanse
Renesanse- (fr.renaissance- atdzimšana) periods vidusslaikos, kuram raksturīga savdabīga, augstu attīstīta kultūra Rietum – Eiropā (Itālijā 14.- 16.gs., citās valstīs 15.gs.beigas -16 gs.)
Nosaukums renesanse radās Itālijā 15.- 16.gs., ar to apzīmē kultūras uzplaukumu, ko laikabiedri raksturoja kā antīkās kultūras atdzimšanu pēc ilgstoša kultūras pagrimuma.Itālija bija aizsteigusies tālu priekšā citām Eiropas valstīm, sakarā ar sociāli ekonomiskajām pārmaiņām – kapitālisma rašanos un ar to saistīto pilsētu un jaunās pilsētu kultūras attīstību Itālijā jau 15.gadsimta vidū sākās neredzēts mākslas (tēlniecības un glezniecības)uzplaukums. Itālija kļuva par klasisku renesanses zemi.
.
Renesanse bija progresīvs, bet vienlaikus arī dziļi pretrunīgs periods.
Renesanses laikmetā cilvēks uzskatīja sevi par sava likteņa noteicēju, viņam piemita aktivitāte, uzņēmība, drosme, cīņas gars.(8.,338.lpp.)
Cilvēka ideālo stāvokli renesansē attēloja kā zemes svētlaimes panorāmu. Viduslaiku vertikālais skats uz mūžīgo dzīvību un paļāvību “uz augšu” vairs neatbilda laikmeta mentalitātei. Cilvēkam gribējās iekārtoties zemes dzīvē, gūt panākumus, baudīt esamības prieku. Viduslaikiem raksturīgo grēcības izjūtu nomainīja lepnības un pašapziņas pilnās pretenzijas uz paradīzi, kuras iestāšanos paredzēja jau tuvākajā nākotnē.(10.,69.lpp.)
…