Visspilgtāk cilvēku un viņu laiku domāšanas virzienus, viņu vērtības un centienus atspoguļo dažādi vēstures avoti, gan lietiskie avoti, gan rakstītie vēstures avoti, etnogrāfiskie avoti, lingvistiskie avoti, kino-foto-video avoti, mutvārdu avoti utt.1
„Viens no nozīmīgākajiem vēstures avotiem nepārprotami ir rakstītie avoti, jo tie sniedz plašas ziņas par tālaika sabiedrībā valdošajām normām, vērtībām, kā arī spilgtāk parāda rakstnieka (t.i. viena vai vairāku sabiedrības pārstāvju ) viedokli un attieksmi pret sabiedrībā notiekošo.”2
Kā viens no Itālijas renesanses mākslas un gara vērtību atspoguļojumiem minams Nikolo Makjavelli (sk. 1.1. un 1.2. attēlus) darbs „Valdnieks”. „Makjavelli 1513. gadā sarakstītais darbs ir kaut kas vairāk par nozīmīgu Renesanses politiskās domas dokumentu. Darbs un tā sarakstītājs jau sen ir kļuvuši par rietumu kultūras ikonām, kas nu jau ilgāk nekā četrsimt gadu pakļautas nepārtrauktai interpretācijai un pārinterpretācijai, sausām diskusijām un kaislīgiem strīdiem. “Makjavellisms” ir kļuvis arī par ikdienas politiskās leksikas sastāvdaļu, kuru labprāt daudzina mūsdienu politiķi un publicisti. Tiesa, populārajam makjavellismam – kā ciniskas varas politikas sinonīmam – ir visai maz kopīga ar paša Makjavelli politisko domu. Tomēr pati florenciešu domātāja klātbūtne mūsu politiskajā leksikā jau apliecina šā vārda paliekošo vietu rietumu kultūrā.” (, 121.-122. lpp.)
Katrs vēstures laika posms un periods ir ar kaut ko īpašs, vērtīgs un no pārējiem atšķirīgs, visspilgtāk šīs īpašības spēj demonstrēt literārie darbi un tajos paustās idejas. Izvērtējot šo darbu, es centīšos izanalizēt un izklāstīt Itālijas renesanses galvenās atziņas un sabiedrības domas un vērtību orientāciju, kas atbilst Renesanses laika iezīmēm un pamatnostādnēm.…
