Viens no vērtīgākajiem Platona daiļrunas teorijas ieguvumiem ir ideja par runas iedarbību uz dvēseli. Iepazīstot cilvēku dvēseļu dabu, oratoram ir iespēja klausītājiem iedvest savus uzskatus.
Platona uzskatus mērķtiecīgi un spīdoši attīstīja viņa skolnieks Aristotelis (384. – 322. p.m.ē.). Aristotelis ir bijis Maķedonijas Aleksandra skolotājs. Savas dzīves nogalē Aristotelis nodibināja savu skolu, kuru nosauca par liceju. No rītiem šajā skolā apguva filosofiju, bet pēcpusdienās – retoriku. Aristotelis darbā „Retorika”, kas sastāv no trim grāmatām, pauž savus uzskatus par šo mākslu. Aristotelis savā darbā runā par retorikas būtību, par oratora mākslu kā pārliecināšanas mākslu. Lielu uzmanību Aristotelis pievērsa runas stilam. Pēc viņa domām, runām ir jābūt vienkāršām, skaidrām un dabiskām - klausītāju valdzina runa, kas ir līdzīga ikdienas runai, tā ir nesamākslota. Aristotelis lielu vērību pievērsa runas ritmam, kā arī tam, kāds runas veids ir nepieciešams – polemiskā runa ir veidojama citādi nekā tiesas vai svinīgā runa. Lielu uzmanību Aristotelis pievērsa metaforām, epitetiem, salīdzinājumiem, analoģijām u.tml., aicinot tos iesaistīt runā, bet ar mēru.
Viens no slavenākajiem sengrieķu politiskajiem oratoriem bija Dēmostens (384. – 322.g.p.m.ē.). Dēmostena runām piemita patoss, dedzīgums, patriotisms. Viņš retorikai pievērsās nejauši un apstākļu spiests. Pēc tēva nāves, lai attiesātu savus īpašumus no aizbildņiem viņam nācās uzstāties vienās tiesas sēdē pēc otras.
Viens no pazīstamākajiem Senās Romas oratoriem bija Marks Tūlijs Cicerons (106. – 43. g.p.m.ē.). viņš daudz bija mācījies no Dēmostena. Pēc Cicerona uzskata patiesa daiļruna ir kaut kas tāds, kas padodas ne katram, jo tā veidojas no daudzām zināšanām un prasmēm. Cicerons uzskatīja, ka oratora mākslas pamatā ir dziļas zināšanas par aplūkojamās lietas dabu un īpašībām. Viņš cieši saistīja retoriku ar citām zinātnēm, sevišķi ar filosofiju.
Cicerons izvirzīja kompromisa risinājumu jautājumā par to, vai retorika ir zinātne. Viņš uzskatīja, ka retorika nav īstena zinātne, bet tā ir praktiski izmantojama oratora pieredzes sistematizācija.
…
