Klasicisma izejas punkts bija grieķu un romiešu māksla, stingra prasība ievērot kanonus, tas nepazina fantāziju un emocijas, kādēļ tas kļuva līdzīgs viduslaiku kultūrai un mākslai, kā arī eksistēja vai nu vēsturiskā, vai mitoloģiskā glezniecība, kā arī portreti.
Revolucionārais klasicisms, kas radās 18.gs. beigās Franču revolūcijas ietekmē. Tika uzsvērta sabiedriskā nozīmība, izejas punkts - Romas republikas laika māksla. Žaks Luijs Davids pārstāvēja arī ampīru, kas radās 19.gs. sākumā, Napoleona laikā. Iedvesmas avots bija Romas impērijas laika māksla. Tā bija reprezentatīva galma māksla, kuras galvenais uzdevums - slavināt Napoleonu un viņa uzvaras.
1785. gadā kādā no Parīzes saloniem tika izstādīta Ž. L. Davida glezna „Horāciju zvērests”, kuru kāds laikabiedrs nosauca par gadsimta skaistāko gleznu. Mākslinieka stilu dēvēja par revolucionāru, tā raksturojot gleznotāja centienus rādīt nopietnu un rūpīgu sniegumu. Jau ilgāku laiku mākslā bija valdījusi rokoko stila vieglprātība, un pat franču sabiedrībām, kam bija raksturīga nosliece uz visu moderno, bija noilgojusies pēc lietu pamācošas skaidrības un stingrības.
Žaks Luijs Davids (Jacques-Louis David) vērtējams kā ievērojamākais klasicisma virziena neoklasicisma pārstāvis franču glezniecībā 19. gadsimta sākumā. Davids Lielās franču revolūcijas laikā (1789-1794) bijis mākslas dzīves organizētājs, pārstāvējis tautas intereses, bet no 1804. gada kalpojis kā Napoleona I galma gleznotājs. Viņš modelējis arī Napoleona I tērpus. Žaka Luija Davida gleznām raksturīga statiska kompozīcija, skaidras lineāras formas un gluds gleznojums, galveno uzmanību pievēršot zīmējuma pareizībai, bet krāsas ierobežojot līdz pamatkrāsām. Davids pārsvarā atainojis antīkās vēstures notikumus, kas laikabiedriem atgādināja par pilsonisko drosmi un pašuzupurēšanos dzimtenes labā ("Horāciju zvērests"), kā arī gleznojis sava laika aktuālās norises un laikabiedrus ("Marata nāve").…
