3.1. Rīgas attīstība
18. gs. sākās ar Ziemeļu karu (1700. – 1721. g.). 1701. g. pēc uzvaras pār krieviem pie Narvas Rīgā ieradās Zviedrijas karalis Kārlis XII. 1709. gadā Pētera I karaspēks aplenca pilsētu, un pēc deviņiem mēnešiem tā bija spiesta padoties. Pilsēta stipri bija cietusi apšaudēs, un mēra epidēmijas laikā mira aptuveni puse Rīgas iedzīvotāju. Pēc kara pilsēta kļuva par Rīgas guberņas (vēlāk – Vidzemes guberņas) administratīvo centru.
Ziemeļu kara laikā Rīgas tirdzniecība ievērojami sašaurinājās. Dziļo depresiju tirdzniecībā izbeidza tikai Nīstadas miera līgums (1721.g.). Jau pirmajos pēckara gados Rīgas tirdzniecība atplauka ļoti strauji. Visā turpmākajā periodā līdz pat 18.gs. beigām novērojams gan lēns, toties gandrīz nepārtraukts Rīgas aizjūras tirdzniecības pieaugums. Tas veicināja turīgo rīdzenieku īpatsvara pieaugumu.
Bagātība, kas pārsniedza 50-100 000 dālderu, Rīgā 18. gs. beigās nebija retums. Daļa tirgotāju kapitāla bija ieguldīta nekustamajos īpašumos. Tirgotājam parasti piederēja mūra nams iekšpilsētā ar vienu vai vairākām noliktavām, ratnīcu un citām ēkām. Tāpat daudziem tirgotājiem aiz pilsētas robežām piederēja muižas.
Tirdzniecību un saimniecisko darbību Rīgā kontrolēja vācieši. Neskatoties uz to 18. gadsimtā ar vien skaļāk sevi piesaka latvieši. Viens no ietekmīgākajiem latviešu tautības tirgotājiem bija Jānis Šteinhauers, kuram piederēja vairāki nami Rīgā, piepilsētas muižiņas, pļavas Spilvē, kokzāģētava Hermeliņa muižā, pirmā papīrfabrika Rīgā (Zasulaukā), vējdzirnavas Fosa salā un citi īpašumi.
Arī kultūra un izglītība Rīgā atradās vācu rokās. 18.gs. nodibinājās četras elementārskolas: Āgenskalna, Ganību dambja, Klīversalas un t.s. kroņa elementārskola. Visās mācības notika vācu valodā. Arī latviešu skolās18.gs. gaitā pārgāja uz vācu valodu. Garlībs Merķelis savās atmiņās mācības Rīgas elementārskolās dēvē par bērnu elli, kur valdījis despotisms un bērni tikuši pērti.
18. gs. Rīgā bija ļoti daudz privātskolotāju visdažādākajās nozarēs. Tie mācīja valodas, mūziku, zīmēšanu, dejas, paukošanu u.c.
Tāpat kā izglītība, arī literatūra un māksla Rīgā tolaik bija šauras turīgo namnieku kārtas privilēģija. 18.gs. pirmajā pusē Rīga literatūrā nedeva neko paliekošu. Sacerētas tika galvenokārt jubileju runas un dažādi salkani apsveikumu panti.
Lielāka nozīme bija publicistikai un periodikai. Kopš zviedru laikiem (1681. g.) Rīgā iznāca pirmais regulārais laikraksts „Rigische Novellen”. Tas iznāca divas reizes nedēļā un sniedza ziņas galvenokārt par notikumiem ārzemēs – par kariem, karaļu un hercogu galma dzīvi, informēja par neparastām dabas parādībām un pat par spokiem. Līdz ar krievu laiku sākšanos Rīgā (1709. g.) avīzes izdošana tika pārtraukta un tā atjaunojās tikai 1761. g., kad to sāka izdot ar nosaukumu „Rigische Anzeigen”.
…
