Rīgas dārzi un parki

Senākie Rīgas dārzi, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ierīkoti 18. gs. pirmajā pusē. Šā laika posma dārziem un parkiem raksturīgs regulārais stils – ģeometriski precīzs teritorijas plānojums un augu izkārtojums. [4 – 510]

Dārzs pie Pētera I pils Vecrīgā
Pēc Rīgas iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā Pēteris I pavēlēja nopirkt viņam māju vaļņa tuvumā Daugavas pusē. Šādu namu ierīko pie Jaunajiem vārtiem. 1730. gadā šī nama vietā uzbūvēja daudz staltāku ēku un nosauca par Ķeizara pili. Pie šīs ēkas Pēteris I lika ierīkot dārzu. Tā kā vietas bija maz, cars ieteica iekārtot otrā stāva līmenī “gaisa dārzu”, novietojot to uz atklātas terases virs masīviem balstiem.
Pamatmūri ir saglabājušies, bet terases vairs nav, kura vēl bija 1995. gada vasarā. Ēkas jau 18. gs. pārveidotas, jo pili izmantoja gan kā tiesas namu, gan kā skolu, gan arī citām vajadzībām. [21 – 12]

Dziesmu svētku parks
Dziesmu svētku parks ( kādreizējais Pirmais Ķeizardārzs, pēc tam – Viestura dārzs) sagaida mūs ar senatnes elpu. Aiz triumfa arkas, kas atmiņā atsauc Krievijas armijas uzvaru pār Napoleonu, slejas staltu Holandes liepu aleja. Priekšdarbi aizsākās 1721. gadā.
Plašāka parka vēsture lasāma kuras darba 7. nodaļā.

Ganību dambis
Pēc Pētera I ierosinājuma gar Daugavu bija izveidots piecus kilometrus garš, ar vītoliem apstādīts pastaigu ceļš. Tas savienoja abus (1. – Dziesmusvētku parks, 2. – Valsts Psihoneiroloģiskās slimnīcas apstādījumi) Ķeizardārzus. 18. gs. sākumā gar Ganību dambi abpus ceļam bija iestādītas četras vītolu rindas. …