Ievads.
Šī kursa darba mērķis ir iepazīstināt lasītāju ar Rīgas Fondu biržas noteikumiem, indeksiem, sarakstiem, kuros tiek kotēti vērtspapīri, ar Biržas darbības pamatprincipiem un izpētīt aktualitātes, kuru rezultātā notiek biržas indeksu izmaiņas, kuras, savukārt palīdz iegūldītājiem izvērtēt situāciju un izšķirties par investīciju izdarīšanu attiecīgajā vērtspapīru tirgū. Literatūra, kura tika izmantota darbā iegūta no Biržas informatīvajiem bukletiem un interneta kā arī no bibliotēkās pieejamajiem materiāliem (avīzēm, žurnāliem, grāmatām) par periodu no 1998.gada līdz 2000.gadam. Valstī vēl joprojām turpinās uzņēmumu privatizācijas process, kas ir viens no iespēju variantiem kā iedzīvotāji, uzņēmēji var izmantot savus privatizācijas sertifikātus. Tādēļ jo īpaši svarīgi ir izprast un orientēties Rīgas Fondu biržas galvenajos darbības principos.
Biržas aizsākumi meklējami jau viduslaikos, kad tirdzniecība starp attālām valstīm un pilsētām bija lēna un neaktīva. Cilvēki tomēr atrada veidu, kā apmainīties ar precēm un ziņām par to, kur un kas nopērkams labāk un lētāk. Šim nolūkam noteiktās dienās pilsētu centrālajos laukumos tika organizēti gadatirgi, kuros varēja salīdzināt preces un noteikt labāko cenu. Mūsdienu biržas, pēc būtības, rada tādus pašus nosacījumus un nodrošina tādas pašas iespējas kā viduslaiku gadatirgi. Gadsimtu gaitā sarežģītāki ir kļuvuši biržās tirgojamie produkti un tirgošanās nosacījumi, attīstījusies biržu specializācija un konkurence. Tomēr viena lieta ir palikusi nemainīga cauri gadsimtiem – birža ir centralizēta tirgusvieta ar īpašiem tirdzniecības un norēķinu noteikumiem. Izšķir trīs veidu biržas – preču biržas, valūtas biržas un vērtspapīru biržas.
Latvijas vienīgā birža – Rīgas Fondu ir vērtspapīru birža. Tā dibināta 1993.gada 7.decembrī, bet pirmā tirdzniecības sesija notika 1995.gada 25. jūlijā. Sākumā tirdzniecības sesijas notika tikai reizi nedēļā un tika tirgotas četras uzņēmumu akcijas un valsts parādzīmes. Šobrīd tirdzniecība notiek katru darba dienu un tiek tirgotas vairāk nekā 60 uzņēmumu akcijas. Attīstījusies ir arī pati tirdzības sistēma. Rīgas Fondu biržā ir moderna elektroniska tirdzniecības sistēma tāpat kā vairumā Eiropas biržu. Biržas brokeri atrodas savos birojos pie datoriem un strādā biržā ar vienota elektroniskā tīkla palīdzību. Varbūt nedaudz vecmodīga, bet toties vizuāli atraktīvāka tirgusvieta ir, piemēram, Ņujorkas birža ar brokeru skaļu kliegšanu un grūstīšanos.
Latvijā divi vispopulārākie vērtspapīru veidi ir akcijas un obligācijas. Akcija – vissenākais un visizplatītākais biržā tirgotais vērtspapīrs, kas apliecina, ka tās īpašniekam pieder daļa no kāda uzņēmuma. Pērkot akcijas, jūs varat kļūt par jebkura uzņēmuma līdzīpašnieku, pat ja neesat piedalījies tā dibināšanā. Tāpat kā visi cilvēki piedzimstot ir vienādi, bet daži dzīvē sasniedz vairāk nekā citi, līdzīgi ir ar akcijām. To nominālvērtība var būt vienāda, bet cena atšķirīga –atkarībā no tā, kā šis uzņēmums strādā. Pie tam, ja ir liels pieprasījums pēc šīm akcijām, tad tās būs dārgākas. Ja pieprasījums ir neliels vai tirgū valda zemas cenas – tad akcija būs lētāka.
Biržā var nopirkt to uzņēmumu akcijas, kas ir publiskas akciju sabiedrības. Tās ir tādas akciju sabiedrības, kuras var brīvi pirkt un pārdot. Šādas publiskas akciju sabiedrības ir visi uzņēmumi, ko varēja privatzēt publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem. Bet ir arī daži privātuzņēmumi, kas ir izvēlējušies kļūt par publiskām akciju sabiedrībām kā, piemēram, Balta, Rēzeknes Piena konservu kombināts, Gutta un citi.
Otrs visai populārs vērtspapīru veids ir obligācijas. Obligācijas – apliecinājums, ka tās īpašnieks ir aizdevis kādam uzņēmumam, pašvaldībai vai valstij noteiktu naudas summu, kuru pēc kāda laika kopā ar procentiem saņems atpakaļ. Padomju laikā visi iedzīvotāji pirka “Valsts 3% iekšējā aizņēmuma obligācijas”. Šobrīd šādas obligācijas var izlaist arī jebkurš uzņēmums. Piemēram biržā tiek tirgotas “Latvijas Investīciju bankas” obligācijas. Savukārt, Latvijas Banka pārdod komercbankām Valsts īstermiņa parādzīmes. Valsts parādzīmes parasti tiek uzskatītas par vienu no drošākajiem iegūldījumu veidiem, jo valsts nevar bankrotēt kā, piemēram, a/s “Latgalīte” un nevar arī pazust ar visu savākto naudu. Tāpēc Krievijas valdības paziņojums 1998. gada vasarā par atteikšanos noreiķināties par izdotajām parādzīmēm visiem bija liels un nepatīkams pārsteigums, no kura cietušas zaudējumus arī vairākas Latvijas komercbankas.
1. Rīgas Fondu biržas vispārējie noteikumi.
1.1. Noteikumu pieņemšanas pamatprincipi.
Rīgas Fondu birža ir bezpeļņas organizācija akciju sabiedrība, kas organizē atklātu un regulāru vērtspapīru publiskās apgrozības darījumu slēgšanu.
…
