Sākotnēji savu projektu piedāvāja E. Laube, tajā ēka bija iecerēta nacionālā romantisma formās, tas izskaidrojams ar to, ka 20.gs. sākumā visos mākslas veidos, sevišķi arhitektūrā, uzplauka jūgendstils un Rīgā tam īpašu savdabību piešķīra tieši nacionālais romantisms. Bet E. Laubes fasādes zīmējums ēkā netika īstenots.
1908.g. oktobrī Vidzemes guberņas valdes būvnodaļā tika apstiprināts jaunais E. Laubes un E. Poles izstrādātais Latviešu biedrības nama būvprojektu, kura fasādes arhitektūrā jaušama klasisko formu stingrība. Šoreiz fasādes zīmējumu piedāvājis E. Pole. Šādā veidā ēka arī tika uzcelta un jau 1909.g. nodota ekspluatācijā, bet iesvētīta 18. decembrī.1 Pirmās četrstāvu ēkas vietā bija uzcelts piecstāvu nams.
Faktiski, jaunās ēkas fasāde tika realizēta gandrīz pilnībā pēc E. Poles zīmējuma, vienīgi zīmējumā nebija parādīta – iespējams, ar nolūku - viena realizētā detaļa: balkona margu raksts. Balkona vidējo daļu virs ieejas portika norobežo ciešs parapets, bet abās pusēs tam ir ažūras margas ar krustveida zīmējumu.2
1909.g. uzceltā ēka izmantojusi tikai vecās sienas, taču kopumā tā ir dzelzsbetona karkasa būve ar lēzenu mūra velvju pārsegumiem pa metāla sijām. Lielā skatītāju zāle, kuras parterī ir ~ 680 vietas, bet balkonā vēl 260, tika pārsegta ar vairāk nekā 16 m laiduma koka kāpnēm.
Pati ēka ir pirmā neoklasicisma stilistiski mākslinieciskās ievirzes piemineklis Rīgā, bet fasādes kompozīcijā sintezēti arī racionālistiski jūgendstila elementi. Uz gludi apmestā fona īpaši izceļas klasiskās kolonnas ar joniskā ordera kapiteļiem, kā arī atsevišķi jūgendstila ornamentālie rotājumi. …