Rīga un Stokholma ir reģionāli nozīmīgas pilsētas apdzīvojuma, saimniecības un kultūrvēstures ziņā. Tās atrodas pretējos Baltijas jūras krastos. Šis ir abas pilsētas vienojošs un reizē atdalošs faktors gan dabas, gan kultūras ziņā. Abu pilsētu ģeogrāfiskais novietojums nosaka noteiktas pilsētveidošanās un attīstības tendences – abas pilsētas daļēji ir novietotas uz salām. Tādējādi pilsētās ir ieraugāmas plašas ģeogrāfiskas līdzības un atšķirības gan dabas, gan pilsētas struktūras ziņā.
Baklaura darbs “Rīgas un Stokholmas salu ģeogrāfisks salīdzinājums” ir galvenokārt pilsētģeogrāfisks darbs, kurš raksturo līdzības un atšķirības abu pilsētu struktūrā no salu viedokļa (Rīgā ir sešas , bet Stokholmā četrpadsmit nozīmīgas salas, kuras būs šī darba pētījuma objekti).
Darba pamatinformācija ir iegūta no patstāvīgu lauka pētījumu materiāliem, teorētiskas ģeogrāfiskas literatūras, iepriekš veiktiem citu ģeogrāfu pētījumiem par šo tēmu, kā arī attīstības plāniem un dokumentiem, kas saistīti ar Rīgas un Stokholmas attīstības projektiem.
Darbs sastāv no trīs daļām, kas ir veidotas kā Rīgas un Stokholmas salu salīdzinājumi.
Pirma daļa ir pētāmo objektu vispārģeogrāfisks raksturojums. Otrā daļa satur darba pamatinformāciju par salu vietu Rīgas un Stokholmas pilsētas struktūrā. Trešā daļa raksturo salu nozīmi abu pilsētu attīstībā nākamajos 10-20 gados.
Šis bakalaura darbs ir mācību gaitā iepriekš veikto patstāvīgo pētniecisko darbu turpinājums. Galvenā ģeogrāfijas nozare, ar kuru darbs ir saistīts ir pilsētģeogrāfija. Pilsētģeogrāfijas disciplīnas aktualitāte mūsdienās arvien pieaug, jo urbanizācija ir viens no procesiem, kas raksturo moderno ekonomiku un sabiedrību globālā un lokālā mērogā. Pilsētģeogrāfijas zināšanām jāpalīdz risināt arvien pieaugošās urbanizācijas problēmas, piemēram, transports, apbūve, cilvēka un vides attiecības.
Sākotnēji, pirms diviem gadiem, kā pētnieciskā darba (kursa darba) tēmu izvēlējos Latvijas lielākās pilsētas Rīgas struktūras un attīstības analīzi. Tā kā šāds temats prasa kursa darbam neatbilstoši lielu pētījuma apjomu un sarežģītības pakāpi, izvēlējos pētīt tikai atsevišķas pilsētas daļas – salas. Svarīgs Rīgas pilsētas attīstības faktors ir tās ģeogrāfiskais novietojums, kurā vērojama dabas un cilvēku radīto faktoru mijiedarbība. Manuprāt, vietas, kur šī mijiedarbība pilsētas teritorijā izpaužas ļoti izteikti ir salas – Rīga atrodas lielākās Latvijas upes, Daugavas, grīvā, un vairākas salas šīs upes ielejā un grīvā ir daļa no Rīgas pilsētas teritorijas. To skaits un attīstība laika gaitā mainījusies, un, skatoties uz salu ģeogrāfiskajām īpatnībām, iespējams izdarīt zināmus secinājumus arī par kopējo pilsētas attīstību. Kursa darbs “Rīgas pilsētas salas, to attīstība un pārmaiņas laika gaitā” bija pirmais patstāvīgais pētījums šajā jomā. Bakalaura darbs uzskatāms kā kursa darbā aizsāktā pētījuma temata turpinājums. Izvēloties bakalaura darba tematu, par piemērotu veidu temata dziļākai izpratnei un plašāka redzesloka iegūšanai izvēlējos pielietot vienu no ģeogrāfisko pētījumu metodēm – salīdzināšanu. Salīdzinot salu vietu un to attīstības gaitu Rīgas pilsētas struktūrā ar kādas citas pilsētas salām, iespējams izdarīt secinājumus par kopīgajām un atšķirīgajām ģeogrāfisakajām pazīmēm, kas raksturīgas pilsētu salām. Ņemot vērā dabas un cilvēku radītos faktorus katras pilsētas attīstībā, iespējams saskatīt salu kā unikālu ģeogrāfisku objektu nozīmi un vietu katras pilsētas attīstībā. Salīdzinājuma vēlamais veids ir pētījums par divām pilsētām, kuru struktūrā salas ieņem zināmu vietu un pozīciju. Viena no salīdzināmajām pilsētām ir Rīga, kuras 6 salas bija galvenais kursa darba pētījuma objekts. Savukārt otras salīdzināmās pilsētas izvēli noteikuši vairāki faktori. Pirmkārt, līdzīgie izmēri pēc teritorijas un iedzīvotāju skaita. Otrkārt, abu salīdzināmo pilsētu vēlamā atrašanās vienā un tajā pašā nosacītā dabas un kultūrvēsturiskajā reģionā (piemēram, Baltijas jūras reģionā).…
