Rīsi ir viendīgļlapju auga Oryza sativa vai Oryza glaberrima graudi. Tos parasti audzē kā viengadīgus lakstaugus, lai gan tropu rajonos tas var izdzīvot ilgāk un dot ražu līdz pat 30 gadiem. Rīsi ir ļoti garšīgs un veselīgs produkts, ko, pareizi izvēloties un pagatavojot, var pārvērst izsmalcinātos ēdienos. Tajos ir daudz minerālvielu, vitamīnu un olbaltumvielu. Rīsi samazina holesterīna daudzumu asinīs. Regulāri uzturā lietojot rīsus, samazinās risks saslimt ar sklerozi. Lai rīsu ēdienus patiešām izbaudītu, jāizvēlas attiecīgajam gadījumam un maltītei piemērotākie. Rīsi ir svarīgākais pārtikas kultūraugs Āzijā. No rīsiem var gatavot praktiski visu – gan salātus, gan zupas, sāļus un saldus ēdienus, pat tortes un pīrādziņu pildījumu. Tos var pagatavot atsevišķi, ar dažādām mērcēm un kariju, no tiem var izgatavot miltus, vīnu, kūkas, etiķi, pienu, pārslas, papīru un tēju. Veiklie austrumnieki no rīsiem māk pagatavot arī makaronus. Turklāt, ja vien neaizrausies ar treknām mērcītēm, tie ir arī ļoti diētiski. Kāpēc rīsi tik bieži netiek pienācīgi novērtēti? Droši vien tāpēc, ka, ja gadās nopirkt ne pārāk kvalitatīvus, turklāt neprasmīgi pagatavojot, tik tiešām var iegūt vienīgi ķepīgu un ne pārāk garšīgu klīsteri.[1]