Šo tematu izvēlējos tādēļ, ka vēlējos uzzināt vairāk par rokmūzikas attīstību Latvijā. Man pašam mūzika ir ļoti tuva. Klausos dažādu stilu un žanru mūziku, bet tieši par rokmūziku zinu ļoti maz, tādēļ veidoju šo zinātniski pētniecisko darbu. Īpaši tuva man ir klasiskā mūzika, klasiskā mūzika es domaju kautkas nedaudz no popmūzikas klasika, taču iespējams, ka izzinot un izpētot rokmūzikas vēsturi un tās spilgtākos pārstāvjus, man tuvāks kļūs arī šis mūzikas stils. Interesanti ir uzzināt, kā radās un izpaudās rokmūzika Latvijā pašos roka sākumos un kā mūsdienās. Man ir daži draugi, kuriem rokmūzika ir ļoti tuvs un iecienīts mūzikas stils. Informācija par rokmūziku ir pieejama diezgan maz. Ja ir vēlēšanās uzzināt kaut ko vairāk par šī stila attīstību un vēsturi Latvijā, tad es iesaku sazināties ar latviešu rokmūzikas grupām un uzzināt vairāk par šo grupu attīstību un pašiem pilnveidošanās sākumiem, jo rokgrupu un viņu darbība netiek īpaši plaši aprakstīta ne grāmatās, ne mājas lapu adresēs. Šajā pētnieciskajā darbā centīšos izpētīt un salīdzināt pašas populārākas rokgrupas Latvijā, uzzināt daudz ko jaunu par dažādiem mūzikas instrumentiem, kuri tiek izmantoti grupu koncertos.
Viena no man zināmajām latviešu grupām ir „Tumsa”. Savas darbības pirmsākumos viņu mūzikā rokmūzikas iezīmes bija daudz izteiktākas nekā tas ir mūsdienās, jo tagad „Tumsa” vairāk ir pievērsusies popmūzikas žanram. Grupas izpildītās dziesmas man ļoti patīk,un domāju, ka tās klausīšos arī turpmāk, jo šajās dziesmās man ļoti patīk izpīldījums un iedziļinoties vārdu tekstos ir interesanti klausīties. Šīs grupas favorīts ir Martiņš Freimanis, kurš bez darbošanās grupā vada un piedalās arī daudzos pasākumos, jo Mārtiņš ir ļoti atraktīvs un ar labu humora izjūtu, kas publikai ļoti patīk.
Mūzika cilvēkos spēj radīt veselu emociju paleti. Tā var uzmundrināt, nomierināt, iepriecināt, skumdināt. Mūzika jauniešos visbiežāk izraisa tieši patīkamas emocijas un brīžus, piemēram, lai labi pavadītu laiku ar draugiem, parasti tiek izmantota mūzika dejošanai un citām izklaidēm, piemēram, lai uzspēlētu kādu spēli, kur jāmin dziesmas.. Mūsdienās mūziku, pateicoties straujajai tehnoloģiju attīstībai, mēs varam klausīties gandrīz jebkur, tā ir kļuvusi “pārnēsājama”.
3
Rokmūzikas attīstība Latvijā
Rokmūzika Latvijā radās gandrīz reizē ar pasaules rokmūziku (20.gs 60-tie gadi). Saistībā ar to, ka līdz pat 1991. gadam Latvija atradās Padomju Savienības sastāvā (okupācijā), tās attīstība tika aizkavēta. No tā, savukārt, izriet, ka rokmūzika Latvijā ieguva "papildus" nozīmi: tā bija viena no nevardarbīgās pretošanās formām pret toreizējo totalitāro Padomju iekārtu. 20.gs 60-to un 70-to gadu pirmajā pusē liela uzdrīkstēšanās bija - vispār muzicēt "kā rietumos". Vēl, ņemot vērā attiecīgo skaņu iekārtu (instrumentu un pastiprinātāju) trūkumu, Latvijā roka pirmsākumos notika aktīva "mājas amatniecība" (iekārtu būvniecība un pagrīdes sagāde caur nelegālām iespējām). Bet laika gaitā (70-to gadu otrā puse un tālāks laiks...) agrākā cenzūra mīkstinājās, un tad tika pieļauta dažu "pašdarbības kolektīvu, vokālu instrumentālo ansambļu jeb VIA" eksistence. Protams, vispārēja kontrole ("tarifikāciju" veidā) tika saglabāta līdz pat 1988. gadam. Vienlaikus komunistiskās partijas deleģētie "kultūras" funkcionāri turpināja cīnīties ar dažiem disidentiski noskaņotiem muzikantiem un grupām (Pērkons, Z.Liepiņš, Līvi ...). Latvijas rokmūzikas brīva eksistence un attīstība sākās tikai reizē ar Padomju iekārtas sabrukumu. [ 4 ]…
