F. Šopēns ir spilgts romantisma pārstāvis. Romantisms radās Eiropas kultūrā 18. un 19. gs. robežā. To rašanos ietekmēja Lielā Franču revolūcija, kas bija iemesls cilvēku vilšanām dzīves vērtībās, apkārtējā pasaulē un kā rezultātā- iedziļināšanās sevī, savā iekšējā pasaulē, domās un jūtās. Tas spilgti izpaužas arī mākslinieku darbos, to noskaņā un tematikā. Tajā asi tika radīts kontrasts starp reālo un ideālo, komisko un traģisko, grēkiem un augstām morāles normām, vieglprātīgo un pacilāto, utt. Cilvēka iekšējā pasaulē apvienojās dažādas jūtas, emocijas, pārdzīvojumi; asi romantiķu darbos ir skarta vientulības tēma. Katra emocionālā parādība tiek izskatīta daudzpusīgi. Piemērām, mīlestība romantiķu daiļradē ir gan prieks, līksmas smaidi, laime un mūžība, gan skumjas, bēdas, vilšanās, pat līdz traģēdijām. Ārējā pasaule tiek uztverta subjektīvi un saistīta ar cilvēku. Ir raksturīga dabas tematika, bet parasti tas ir cilvēka uztveres veidošana, viņa atrašanās dabā dažādos dzīves mirkļos, mierinājuma meklēšana. Pie romantisma tematikas jāmin arī fantastiskie un pasakas tēli.
Romantisma stila veidošanā Eiropas mākslā liela loma ir E.T.A. Gofmanam, kurš pirmais pielietoja terminu “romantisms” attiecībā uz mūzikas mākslu. Izcilākie romantisma stila pārstāvji ir rakstnieki F. Šellings, Žans Pols, V. Igo, dzejnieki Dž. G. Bairons, A. Mickevičs, H. Heine, gleznotājs E. Delakruā u.c. Mūzikā romantisma rašanos ietekmēja vēlīnā L. van Bēthovena daiļrade, bet par pirmajiem mūzikas mākslas romantiķiem tiek uzskatīti F. Šūberts, E.T.A. Gofmans, K.M. Vēbers, N. Paganīni, Dž. Rosīni, Dž. Filds un citi!…