Romantisms un 19.gadsimta ētika

Cilvēku pilnveides ideja augstāko pakāpi sasniedz 18. un 19.gs. mijā, kad no apgaismes savā domāšanā to pārņem romantisms, sakāpinot līdz galējībai tā, ka nu jau divas simtgades Eiropas filozofija vairās no iespējas atgriezties pie skaistās dvēseles ilgām.
Parasti romantismu uzskata par apgaismes pretstatu, taču ētikā atklājas daudzas ar tā racionālismu tieši un netieši saistītas līnijas, kas vairāk vedina domāt par romantismu kā apgaismes “ gulbja dziesmu” , nevis pretstatu.
No grāmatas uz grāmatu pārceļo fakti par romantisma vēsturi:
1)1796. un 1799. gads, kad iznāk divi N. H. Vakenrodera (kopā ar L. Tīku ) eseju krājumi: “ Mūka – mākslu mīļotāja sirds atklāšanās” un “ Fantāzijas par mākslu” , ar kurām tiek aizsākts romantisma laikmets.
2)Brāļu Šlēgeļu ( Augusts Vilhelms un Frīdrihs) izdotais žurnāls “ Athenaum” ( 1798 – 1800).…