Romas sadzīve un ģimene

Romiešu sabiedrības veidošanās sākumā ritēja līdzīgi kā Senās Grieķijas polisās. Roma jau kopš paša sākuma veidojās kā pilsētvalsts. Par tās galveno kodolu un virzītāju kļuva brīvie zemkopji. Aristokrātu slāni veidoja turīgie Romas pilsoņi, galvenokārt senāta aristokrātija un jātnieku kārta. Viņi dzīvoja greznās savrupmājās, lika sevi apkalpot vergiem, rūpējās par savu ķermeni un izpriecām.
Dzīvesveidu lielā mērā noteica attieksme pret darbu, kas bija izteikti negatīva. Bagātais romietis nespēja iedomāties sevi pelnām iztiku. Amata vīri rūpējās par sabiedrisko ēku būvniecību un uzturēšanu, svētku un citu tautas masu izklaides pasākumu organizēšanu. Katrs bagātais romietis tiecās ieņemt maģistrāta, kvestora, pretora , edīla krēslu vai vietu senātā, jo tas pavēra nozīmīgas iespējas vairot savu mantu. Visu romiešu iecienīta atpūtas vieta bija publiskās un privātās pirtis (termas). Pirms došanās speciālās sviedrētavās romieši savus ķermeņus iezieda ar dažādām eļļām, to darīja īpaši apmācīti kalpotāji, kurus sauca par kosmētiem. …