Mūsdienās, kā arī visā cilvēces vēsturē, ļoti aktuāls jautājums ir par bērnu iekļaušanu sabiedrībā. Ikvienu cilvēku ir nepieciešams pēc iespējas labāk iesaistīt saskarsmes procesā, jo visa dzīve ir saistīta ar sabiedrību un pavadīta tās ietekmē.
Iekļaušana sabiedrībā ļauj jaunietim realizēt tās individuālās vajadzības, kuras viņš var apmierināt, tikai darbojoties kopā ar citiem. Atrašanās un darbošanās grupās ļauj indivīdam apmierināt vajadzību pēc piederības un mīlestības. Cilvēkam ir nepieciešami kontakti, saskarsme ar citiem.
Bērniem pirmsskolas iestādē svarīga ir saskarsmes prasmju veidošanās. Tā kā galvenā bērnu darbības joma šajā vecumā ir rotaļa, tad saskarsmes prasmju attīstīšanu varētu saistīt ar bērnu darbību dažādās rotaļās.
Rotaļas iespējas ir ļoti plašas, tā veido bērnu pašapziņu, vingrina bērnu spējas, paplašina rīcības un darbības iespējas, nodrošina personības pilnīgas brīvības izpausmes iespējas, izkopj valodu, rotaļa modina bērnā ziņkāri un interesi, atdzīvina senču tradīcijas, izkopj bērnu tikumisko rīcību, un noteikti attīsta saskarsmes prasmes un iemaņas, kuru apgūšana mūsdienu demokrātisko pārmaiņu pasaulē, kļūst par ikdienas nepieciešamību.
Savā kursa darbā autore balstījās uz literatūras avotiem par saskarsmes būtību. Personības veidošanos un rotaļspēlēm. Šīs atziņas gūtas no dažādu autoru darbiem. Par saskarsmi rakstīja J. Kupčs, S. Omārova, I. Plotnieks u.c. Vecumposma attīstības likumsakarības autore iepazina caur G. Svences, D. Lieģenieces un I. Puškareva atziņām. Ropaļspēlu nozīmi autore apguva no tādiem autoriem kā D. Dzintere, O. Holeciova un V. Romenkova.
Tā kā rotaļa ir pirmskolas vecuma bērniem vissaprotamākais, interesantākais darbības veids, tad no pedagoga ir atkarīgs, vai rotaļa sekmēs bērnu attīstību. Rotaļas un rotaļspēles ir jāprot prasmīgi pielietot, iepazīstinot un veidojot dažādas prasmes un iemaņas, kur viena no tām ir saskarsmes prasmju attīstīšana.…