Cilvēki nevēlējās ilgāk pasīvi samierināties ar nabadzību, korupciju, politisko māžošanos. Arī agrāk Gruzijas sabiedrība bija meklējusi izeju no pagrimuma, taču nesekmīgi. Jaunas cerības radās parlamenta vēlēšanu laikā. Diemžēl vēlētāju cerības tika piesmietas, balsošanas rezultāti – rupji viltoti. Notikumu gaita nesolīja neko vairāk par līdzšinējā prezidenta Eduarda Ševardnadzes valdīšanas termiņa kārtējo pagarinājumu, kaut gan tieši viņa vadībā valsts slīdējusi arvien zemāk. Brieda nemiers. Jaunā parlamenta pirmās sēdes priekšvakarā ļaudis sāka pulcēties, lai sēdi nepieļautu, lai atjaunotu taisnīgumu, izbeigtu politisko vazāšanu aiz deguna. Arī policisti un kareivji stihiski un intuitīvi uzticējās 39 gadus jaunajai juristei Nino Burdžanidzei, kas kopš 1995. gada ir profesionāla politiķe, bet divus beidzamos gadus – Gruzijas parlamenta spīkere. Viņa uzņēmās šo milzīgo atbildību – uz politisko juku paša asmens vadīt valsti prezidenta vietā. Notikumi skrēja kā paātrinātā filmā: ļaužu pūļi, karogi, politiķu žesti, sejas, biedēšana ar ārkārtas stāvokli un pacelties gatava prezidenta lidmašīna – viss mijās ļoti ātri.…