Stāstā „Atpakaļ skatoties” R. Kalpiņa rāda jaunu meiteni, kas ir nepieredzējusi attiecībās ar puišiem. Viņa raksta vēstuli savai draudzenei Gunai un stāsta par notikumiem, kas risinājušies nesenā pagātnē. Vēstulē jaušams jaunas meitenes naivums un meitenīga atklātība, savai draudzenei viņa saka: „Vispār, atklāti runājot, es pirmo reizi gulēju blakus vīrietim. Un jutos idiotiski labi”.
Daudzos no stāstiem vēstījums atgādina izrakstus no dienasgrāmatas- jaunu meiteņu pārdzīvojumus un novērojumus. Stāstos tiek rādītas emocijas, kas lielākoties rodas no nepiedzīvotiem iespaidiem, jaunas pieredzes.
Nedaudz atšķirīgs ir stāsts „Smaržas mīļotajai meitenei”, kura galvenais tēls ir puisis Ādolfs- pašapzinīgs, par sevi pārliecināts pēdējās klases skolnieks. Viņam piemīt interesants hobijs- apkrāpt jaunas meitenes, kas strādā veikalos pie kases. Viņš tās apmāna, sakot, ka iedevis vairāk naudas un tāpēc sagaida vairāk atlikuma. „Nevar teikt, ka Ādolfam šī nauda būtu ļoti nepieciešama. Viņu baroja un apģērba. Viņam tika dota nauda viesiem, viņaprāt, vajadzīgajiem izdevumiem. (..) Bet nauda nekad neplēš kabatu pušu, kur nu vēl jaunam cilvēkam.” Savā ziņā stāstā aprakstītais jaunā puiša hobijs savā ziņā norāda uz smalkajām kaitēm. Darīt prieka, ne vajadzības pēc, nedomājot par rezultātu. Puisim krāpšanās norit veiksmīgi līdz brīdim, kad viņš kādu no apkrāptajām meitenēm satiek kafejnīcā. Apkrāptā meitene Agāte izrādās apķērīgāka par puisi un panāk to, ka Ādolfs kafejnīcā par abu rēķinu dabū samaksāt vairāk nekā pirmīt izkrāpis no viņas veikalā.
Dusmiigo sieviešu/ meiteņu tēli ir nozīmīgs pagrieziens latviešu literatūrā, jo sevišķi attiecīgajā laikā- 80.gados. Svarīgi, ka autore skar tēmas citā aspektā un lasītājam tās paver no cita redzespunkta.
…