Par Rūdolfu Blaumani jau esmu dzirdējusi mazākās klasītēs, bet tagad esmu iepazinusi vairāk, jo ir daudz darbi saistīti ar viņu. Vācot par R. Blaumani informāciju uzzināju, ka viņu sauc ne tikai par Rūdolfu Blaumani, bet arī par Kārli Rūdolfu Leonīdu Blaumani. Viņam ir bijuši daudz ne dažādi pseidonīmi, piemēram, Ārīšu Andrs, J. Blēdriķis, Grāvracis, Grāvraču Anna, Jonatāns, Kakluvalgs, Klimbims, Leonīds, L. Lūlands, Jirgensonu Pēteris, J. Sīkums, Pulieris, SinamUalb, Vecais Grāvracis, Zobgals. Lasot tekstus par viņu, viņš ir aprakstīts kā diezgan radošs cilvēks ar savu domāšanu un visu pārējo. Viņa darbi ir aizrāvuši ikkatru cilvēku, jo tie ir iespaidīgi.
Kāds tad Blaumanis īsti ir izskatījies? Blaumanis bija stalta auguma, staigāja vingru gaitu, paceltu galvu. Sejas izteiksme bija droša, vīrišķīga. To pušķoja kuplas ūsas un vijīgi mati. Sevišķi skaistas bija viņa dzirkstošās acis, kurās izpaudās gara spēks. Blaumanis prata labi iznesties un smalki uzvesties.. Viņš vienmēr kārtīgi un glīti ģērbās.
Daudziem viņš ir pazīstams kā parasts Rūdolfs Blaumanis, bet visā iedziļinoties viņš ir lielisks latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists. Arī piedalījies jaunlatviešos. Kā arī sācis strādāt “Mājas Viesī” .
Rūdolfs Blaumanis ir viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem, kura literārajos darbos, īpaši prozā un dramaturģijā, daudzveidīgi un mākslinieciski pārliecinoši atklāts sabiedrības sociālais un psiholoģiskais portrets 19. un 20. gadsimta mijā. Blaumanis savu literāro darbību īstenojis, atrazdamies divu kultūru, vācu un latviešu, ietekmē. Viņa agrīnie prozas darbi tapuši vācu valodā, un pāreju uz latviešu valodu rakstnieks īstenojis pakāpeniski. Savā daiļradē viņš uzsvēris latviešu nācijas pašapziņas nostiprināšanos un ekonomiskos centienus, pievēršot pastiprinātu uzmanību tēloto cilvēku individualitātei un personībai, viņu iekšējiem pārdzīvojumiem un izdarītajām izvēlēm. Blaumanis savas daiļrades sākuma gados galvenokārt rakstījis prozu, nedaudz vēlāk pievērsies dramaturģijai un epizodiski lirikai.
…
