Rūdolfs Blaumanis

Kādā Ērgļu muižas kalpotāju – istabenes Karlīnes (dzimusi Šūberga) un pavāra Matīsa Blaumaņu ģimenē 1862. gada 20. decembrī piedzima dēls Kārlis Rūdolfs Leonīds. Vārds Rūdolfs ir par godu R. Blaumaņa krusttēvam – muižas īpašniekam Vidzemes baronam Rūdolfam fon Tranzē. Muižā bija paklīdušas valodas, ka lielkunga labvēlībai iemesls ir barona asinsradniecība ar jaundzimušo, taču tik pat labi šīs baumas varēja būt cilvēku greizsirdības un skaudības augļi. Kad mazajam Rūdim bija 5 gadi, vecāki sāka saimniekot Braku mājās, kur Blaumanis pavada bērnību un lielāko daļu sava mūža.
Daudzas ierosmes literāro darbu sižetiem un literāro tēlu veidošanai rakstnieks gūst savā tuvākajā apkārtnē, vērojot cilvēkus, iepazīstoties ar dažādiem raksturiem, klausoties viņu sarunu valodu. Blaumaņa darbos attēlotie zemnieki ir Ērgļu novada ļaudis, arī Braku puiši un meitas.

1872. gadā Ogres pagastā A. Rubinas skolā sākas Rūda skolas gaitas, mācās šajā skolā viņš līdz 1875. gadam. ”Es gribu kļūt rakstnieks,” tā R. Blaumanis pateicis savai pirmajai skolotājai Annai Rubīnai. Šī skola modina Blaumanī interesi par literatūru, un vēlāk Rīgas 2. apriņķa vācu skolā no 1875. – 1881. gadam šī interese padziļinās un kļūst nopietnāka. Skolā Blaumanis ar meitenēm uzturējās vairāk nekā ar zēniem un tas citiem zēniem ne visai paticis. Pirmā mīlestība Rūdim bija Aleksandra Poriete, vēlāk Rīgā Olga Venda, taču pat no tik liela attāluma R. Blaumanis palika uzticīgs savām pirmajām jūtām. Diemžēl sekoja smags trieciens un vilšanās, kad sešpadsmitgadīgā Saša Poriete apprecēja kādu Nakunstu. Tad, būdams deviņpadsmitgadīgs stalts jauneklis ar , 1881.gada pavasarī Rūdolfs Blaumanis sekmīgi pabeidz 2. Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolu. 1881. gada strādā kādā kantorī pie Fārbaha – Maskavas aģentu Rīgā. …