Rundāles pils ir lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā. Šī daudzu izcilu mākslas un kultūras vērtību krātuve neatstāj vienaldzīgu nevienu, kas šeit apmeklē izstādes, iepazīstas ar pils interjeru, strādā pils muzeja arhīvā vai bauda maltīti pils restorānā. Rundāles apmeklējums ir pārdzīvojums ko patīkami izjust arvien no jauna. Tā ir ne tik daudz relaksācija, kā garīga uzlādēšanās, iespēja gūt jaunas idejas un apzināties sevi vēstures ritumā.
Rundāles pils projektu Krievijas galma arhitektam Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700-1771) pasūtīja grāfs Ernsts Johans Bīrons (1690-1772), vēlākais Kurzemes hercogs (no 1737.g.). Rundāles pili- vienu no grandiozākajām būvēm Kurzemes vēsturē- sāka celt 1736.g., tikai gadu pēc tam, kad Rundāles muiža bija kļuvusi par hercoga īpašumu. Celtniecībā piedalījās Pēterburgas būvorganizācijas, kareivji no Pēterburgas un Rīgas, kā arī zemnieki no Kurzemes muižām. Darbu vadīja Jelgavas amata meistari, bet būvdarbus uzraudzīja pats F. B. Rastrelli.1737.g. pabeidza būvēt ēkas sienas, sākās jumta likšana. Šo darbu veica Pēterburgas jumiķi. Drīz pēc tam tika sākti galdniecības un podniecības darbi.Arī tos galvenokārt veica meistari no Pēterburgas, piemēram, podnieku meistars I. Ušakovs ar brigādi.
Tam, ka Rundāles pils iekļaujas Zemgales plašo lauku ainavā, ir noteikta līdzība ar Francijas karaļa Luija XIV pili Versaļā. Pils ēka ir noslēgts četrstūris. Blakus tai ziemeļu pusē atrodas staļļi, bet dienvidu pusē ir izveidots neliels parks, kas tālāk pāriet t.s. mežaparkā.…
