Sabiedrības informētība par gripu un attieksme pret gripas vakcināciju

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, elpceļu infekcijas ir biežākais nāves cēlonis visās Pasaules valstīs. Tās var izraisīt dažādi vīrusi (>200), baktērijas, mikoplazmas, hlamīdijas, tuberkulozes mikobaktērijas un sēnītes, bet īpašu vietu ieņem gripas vīrusi [18,14].
Gripa ir viena no senākajām, visbiežāk sastopamām infekcijas slimībām pasaulē, turklāt to joprojām raksturo augsta letalitātes iespēja. Jau ilgāku laiku pasaule faktiski dzīvo jaunas gripas pandēmijas gaidās. Gripa ir globāla slimība, jo tās vīrusi, nemitīgi mainoties, izsauc atkārtotas infekcijas vienā un tajā pašā cilvēkā. Tā ir lielā gripas atšķirība no citām saprotamām vīrusu slimībām – masalām, cūciņā, utt., ar kurām vienreiz izslimojies, cilvēks parasti otrreiz nesaslimst. Gripa var skart ikvienu cilvēku – neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases un izplatās tieši tik ātri kā cilvēki pārvietojas. Saslimšana bieži izraisa smagas komplikācijas, īpaši bērniem un gados veciem cilvēkiem.
Vienīgais nopietnais aizsardzības pasākums pret gripu ir vakcinācija.
Gripas vakcīnas ir pieejamas kopš 1940. gada. Nav šaubu, ka vakcinācija samazina ne tikai inficēšanās un vīrusu pārnēsāšanas, bet arī gripas izraisītu komplikāciju un mirstības iespēju. Pret gripas vīrusiem vakcīnas ir efektīvas līdz pat 90% gadījumu. …