Ienākumi, vara, prestižs un izglītība nosaka kopīgo sociāli ekonomisko statusu, tas ir, cilvēka stāvokli un vietu sabiedrībā. Tādā gadījumā statuss tiek uzskatīts par stratifikāciju apkopojošu rādītāju. Agrāk mēs atzīmējām tā noteicošo lomu sociālajā struktūrā. Tagad izrādījās, ka tas izpilda svarīgāko lomu socioloģijā kopumā. Piešķirtais statuss raksturo stingri nostiprināto stratifikācijas sistēmu, tas ir, noslēgta sabiedrība, kurā pārēja no viena strata citā praktiski aizliegta. Pie tādām sistēmām pieskaita verdzību, kārtu un kastu iekārtu. Sasniedzamais statuss raksturo kustīgu stratifikācijas sistēmu, vai atvērto sabiedrību, kur tiek pieļautas brīvas cilvēku pārējas uz augšu un uz leju pa sociālajām kāpnēm. Pie tādas sistēmas pieskaita šķiras ( kapitālistiskā sabiedrība). Stratifikācijas vēsturiskie tipi – verdzība, kastas, kārtas, šķiras.
VERDZĪBA. Verdzība ir visspilgtākā nevienlīdzības forma, kurā viena cilvēku grupa ir citas grupas īpašums. [ 6 ]
Vēsturiski pirmā sociālās stratifikācijas sistēma. Verdzība radās senā pagātnē Ēģiptē, Babilonā, Ķīnā, Grieķijā, Romā un saglabājās rindā reģionu praktiski līdz pat mūsdienām. Tā pastāvēja ASV vēl 19. gadsimtā. Verdzība – ekonomiska, sociāla un juridiska cilvēku apspiešanas forma, kas robežojas ar pilnīgu beztiesību un nevienlīdzības galējo mēru. Primitīva vai patriarhālā verdzības forma un attīstīta vai klasiska verdzības forma ievērojami atšķiras. Pirmajā gadījumā vergam bija visas jaunāka ģimenes locekļa tiesības: dzīvoja mājā kopā ar saimniekiem, piedalījās sabiedriskajā dzīvē, stājās laulībā ar brīviem, mantoja saimnieka īpašumu. Viņu bija aizliegts nogalināt. Attīstītā stadijā vergu pavisam padarīja atkarīgu no sevis: viņš dzīvoja atsevišķā telpā, nekur nepiedalījās, neko nemantoja, laulībā nestājās un viņam nebija ģimenes. Viņu varēja nogalināt. Viņam nepiederēja īpašums, bet pats skaitījās saimnieka īpašums (“runājošs darbarīks”). [ 9 ] Neatņemama verdzības iezīme ir vienu cilvēku īpašuma tiesības uz citiem cilvēkiem. Parasti tiek norādīts uz trim verdzības iemesliem: 1. Ilgtermiņa parāds, kad cilvēks nebija spējīgs atdot savu parādu, nokļuva verdzībā pie sava kreditora. 2. Likumu pārkāpšana, kad slepkavas vai zagļa nāves sods tika aizstāts ar verdzību. 3. Karš, uzbrukšana, iekarošana, kad viena cilvēku grupa ieguva īpašumā citu un uzvarētāji izmantoja daļu gūstekņu kā vergus.…
