Veselīga dzīvesveida veicināšana
1.1Situācijas raksturojums
Veselība nav vien iedzimtības un citu bioloģisko faktoru rezultāts. To lielā mērā ietekmē dzīves un darba vide, kā arī paradumi, kuriem bieži ir noteicošā loma. Neveselīgs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte, smēķēšana un pārmērīga alkohola, ka arī narkotisko un psihotropo vielu lietošana ir vieni no galvenajiem iemesliem augstajiem mirstības un saslimstības rādītājiem no sirds un asinsvadu slimībām, vēža un citām hroniskām neinfekciju slimībām.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) politikas pamatnostādnēs Eiropas reģionam “Veselību visiem”, kuras tika pieņemtas 1998.gada maijā 51.Pasaules Veselības asamblejā, ir izklāstīti pamatprincipi un uzdevumi labākas veselības sasniegšanai visiem reģiona iedzīvotājiem. Tās īstenošanai tika formulēts 21 mērķis, kas veido pamatstruktūru veselības politiku izstrādei Eiropas valstīs. 2001.gada 6.martā MK apstiprinātas Latvijas Sabiedrības veselības stratēģija un 2004.gada 9.martā Sabiedrības veselības stratēģijas ieviešanas Rīcības programma, kuru galvenais mērķis ir panākt Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos, tuvojoties labākajiem Eiropas valstu veselības rādītājiem.
Veselība visa mūža garumā ir viens no galvenajiem pamatpostulātiem veselības politikas īstenošanai, ko nevar nodrošināt bez pašu iedzīvotāju līdzdarbības savas veselības uzturēšanā un aizsargāšanā, uzlabošanā un veicināšanā, kā arī bez citu atbildīgu personu
aktīvas līdzdalības un atbalsta. Neatņemams priekšnoteikums mērķtiecīgai rīcībai ir pareiza izpratne par veselību un to noteicošajiem faktoriem, tāpēc veselīga dzīvesveida veicināšana ir horizontāla prioritāte un to iespējams veikt, sadarbojoties vairākām ministrijām. Diemžēl jāsecina, ka kopumā saslimstībai ar hroniskām slimībām (sirds un asinsvadu slimības, cukura diabēts, aptaukošanās, onkoloģiskā saslimstība), kuru viens no galvenajiem iemesliem ir neveselīgs dzīvesveids, ir tendence palielināties, jo šobrīd veselīga dzīvesveida veicināšanai un slimību profilaksei netiek veltīta pietiekama valsts uzmanība. Šo slimību sekas ir ne tikai cilvēku ciešanas, bet arī ievērojamas ekonomiskās izmaksas, kas saistītas ar ārstniecības izmaksām un priekšlaicīgas nāves radītiem izdevumiem. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves iemesls Latvijā, pieaugušo cilvēku vidū. 2003.gadā šī diagnoze kā nāves cēlonis bija 56.2 % no visiem nāves gadījumiem. 2003.gadā absolūtos skaitļos ar šo diagnozi miruši aptuveni 18 tūkstoši iedzīvotāju. Viens no biežākajiem sirds un asinsvadu slimību, elpošanas orgānu, onkoloģisko slimību riska faktoriem ir smēķēšana, tajā skaitā arī pasīvā smēķēšana. Tā nodara ļaunumu ne tikai indivīdiem, bet arī ekonomikai kopumā: samazinās darbspējīgo efektivitāte un valsts budžetam rodas papildus izmaksas, jo smēķēšanas izraisīto slimību ārstēšana un rehabilitācija ir dārga.…
