“Sabiedrības viedokļa spiediens ir līdzīgs gaisa spiedienam. Tas ir neredzams, taču uz katru mūsu ķermeņa kvadrātcollu spiež 16 mārciņas gaisa” – amerikāņu rakstnieks D.R. Lauels. Sabiedrības viedoklis ir amorfs, pretrunīgs un dinamisks. Ne velti sabiedrības viedokļa izpētes teorijas tiek kritizētas un ātri noveco, dodot vietu jaunām.
J. Habermass sabiedrisko viedokli definē kā tādu cilvēku viedokļu kopumu, kuriem ir izglītība un īpašums vai kuru viedoklis ir politiski nozīmīgs.
N. Lupmans savukārt uzskata, ka sabiedriskajam viedoklim nav konkrētu subjektu, savukārt izteiktie viedokļi izsaka vadošo tendenci, kas piesaista cilvēku uzmanību, kuru uzskati var būt pat atšķirīgi.
Vācu pētniece E. Noele-Noimane sabiedrisko viedokli definē kā vērtējumu kopumu, kurā ietilpst uzskati, kas atbalsta valdības politiku, kā arī uzskati, kurus cilvēki nav izteikuši pasivitātes, opozicionāro uzskatu dēļ, vai aiz nevēlēšanās nonākt izolācijā (klusēšanas spirāle).
G. Blūmers: “Sabiedriskais viedoklis – centrālā tendence, kas veidojusies dažādu atsevišķu uzskatu cīņā un balstīta uz pretrunām. Šajā procesā mazākuma viedoklim var būt pat lielāka ietekme sabiedriskā viedokļa veidošanā kā vairākuma uzskati”.
Sabiedriskais viedoklis ne vienmēr adekvāti atspoguļo notikumus sabiedrībā, tas var būt vienpusējs un tendenciozs un balstīts uz spriedumiem un maldiem.
L.N.Fedotova plebiscītu un vēlēšanas uzskata par tipisku sabiedriska viedokļa izteikšanas formu.
Sabiedriskās domas aptaujas jau izsenis notiek politikas, valdības programmu un izklaides pasākumu programmu sfērās un tām ir liela nozīme arī korporāciju lēmumu pieņemšanā. Īsi sakot, tieši tā teica Lovels, sabiedriskā doma ir visur klātesošs dinamisks spēks. Sabiedrisko attiecību sūtība ir palīdzēt organizācijām apzināt un izprast šo vareno vides spēku un rīkoties ar to. Lai būtu kā būdams, mūsdienu sabiedrībā sabiedriskajai domai piemīt varens spēks. Visa veida organizācijām, dibinot un uzturot attiecības ar dažādajām iekšējām un ārējām sabiedrībām, jānodarbojas ar reālu un uztveramu sabiedrisko domu. Tomēr tieši organizācijas ir aktīvā puse, bet sabiedriskā doma tikai “aktivizē” organizāciju darbību.…
