Mūsdienās sabiedriskās attiecības uztver kā komunikācijas procesu menedžmentu, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus, parāda tās filozofiju un palīdz pielāgoties pārmaiņām. Piemēram, Vācijas Sabiedrisko attiecību padomes priekšsēdētājs doktors Horsts Avenarius (Horst Avenarius) grāmatā par sabiedrisko attiecību izpausmes pamatformām min vācu zinātnieka Gintera Benteles (Ginter Bentel) skaidrojumu, ka sabiedriskās attiecības ir informācijas un komunikācijas procesu menedžments starp organizācijām no vienas puses un to iekšējām vai ārējām vidēm no otras puses.
Sabiedriskās attiecības ir tā pārvaldes funkcija, ar kuras palīdzību tiek nodibināti un uzturēti savstarpēji izdevīgi sakari starp kādu organizāciju un to sabiedrību, no kuras ir atkarīgas šīs organizācijas veiksmes vai neveiksmes. Caur sabiedriskajām attiecībām vadība ir informēta par sabiedrisko domu un reaģē uz to. Kā arī sabiedriskās attiecības nosaka un uzsver vadības atbildību par to, lai tā darbotos sabiedrības interesēs [2., 25.lpp.].
Sabiedrisko attiecību darbarīki ir pētniecība un ētiska komunikācija, un to galvenais uzdevums ir veidot pozitīvu organizācijas un tās vadītāja tēlu.
Savukārt, vācu mārketinga profesors Heriberts Mefferts (Heribert Meffert) sabiedriskās attiecības definē kā plānveidīgu, sistemātisku un ekonomisku attiecību veidošanu starp uzņēmēju un sabiedrību, ar mērķi radīt sabiedrībā uzticību un sapratni par uzņēmējdarbību. …