Saimniecība neolītā

Nobeigums
Apkopojot informāciju var secināt, ka neolītā, jaunajā akmens laikmetā, notika daudz un dažādu pārmaiņu saimniecībā. Attīstījās dažādu rīku izgatavošana, keramika, cilvēki sāka pieradināt dzīvniekus, kā arī sāka audzēt pārtikai noderīgus augus.
Neolītam raksturīga pāreja no medniecības, zvejniecības, ko kopīgi dēvē par savācējsaimniecību, uz ražojošo saimniecību – zemkopību un lopkopību. Protams, tas nebija spējš lēciens no viena saimniecības veida uz otru, bet daudzus gadsimtus ilgs process. Šī pāreja atšķīrās dažādos reģionos dažādos laikposmos.
Cilvēki aizvien vairāk apguva dažnedažādas prasmes un iemaņas, kas uzlaboja viņu dzīves apstākļus. Viena no galvenajām pārmaiņām bija prasme izgatavot keramikas izstrādājumus, piemēram, dažādus māla traukus. Īpašu vietu starp darba rīkiem neolītā ieņēma akmens cirvis, kas kalpoja koku ciršanai un platību attīrīšanai tīrumiem. Akmens cirvjus rūpīgi slīpēja. Pilnveidojās arī darbarīku un ieroču izgatavošanas tehnikas.
Sākās jauns kultūras laikmets, kurā mednieks, zvejnieks un meža augļu un ogu ievācējs sāk pamazām palikt par primitīvu zemkopi un sargāt ganāmpulkus.
Neolītā galvenais medījums bija alnis un meža cūka, ņemot vērā to, ka tie bija populāri visos trīs neolīta posmos. No zivīm visvairāk tika ķertas līdakas, bet no putniem medīja pīles visvairāk.
…