Saražotās produkcijas pieaugums, salīdzinot ar 2006.gada faktiskajiem datiem, tiek prognozēts gandrīz visām galvenajām graudu kultūrām, izņemot rudzus. Pieaugumu nodrošina sagaidāmais uzlabojums tehnoloģijās, kā rezultātā līdz 2020.gadam tiek prognozēts būtisks vidējās ražības palielinājums kviešiem un miežiem. Prognozētais platību samazinājums miežiem un rudziem attiecīgi par 8% un 6% tiks kompensēts ar kviešu platību pieaugumu, 2020.gadā kopējo graudu platību saglabājot aptuveni 2006.gada līmenī. Prognozēšanas periodā graudu platība savu maksimumu sasniegs 2010.gadā, pēc tam līdz 2020.gadam atkal samazinoties. To ietekmē sagaidāmo ieņēmumu līmenis no graudu ražošanas. Tā kā cenas pieaugums pēc 2007.gada straujā kāpuma netiek prognozēts, bet atbalsts savu maksimālo līmeni būs sasniedzis 2010.gadā, pēc kura samazināsies ar laukaugiem saistītie PVTM, sagaidāmo ieņēmumu līmenis krītas, un krītas arī apsētās graudu platības. Iekšzemes patēriņa pieaugums tiek prognozēts tikai auzām, kas saistīts gan ar ražības palielinājuma dēļ pieaugošo piedāvājumu, gan, salīdzinot ar pārējiem graudiem, zemāku cenu. Pārējām graudu kultūrām tiek prognozēts iekšzemes patēriņa samazinājums, kam par iemeslu ir samazināts pieprasījums pēc lopbarības un sarūkošais iedzīvotāju skaits, kas nozīmē mazāku pārtikas pieprasījumu. Vislielākais iekšzemes patēriņa samazinājums tiek prognozēts rudziem – par 25%. Latvija nostiprinās savu gan graudu, gan rapšu eksportētāja statusu.
Galvenais kāpums graudiem notiks laika posmā līdz 2010.gadam, pēc tam neto eksporta līmenim būtiski nemainoties. Rapšu neto eksporta pieaugums tiek prognozēts lēnākā tempā, stabilu līmeni sasniedzot 2014.gadā. Sagaidāmos ieņēmumus no rapšiem veido galvenokārt produkta cena, tādēļ atbalsta sistēmas maiņa un saistīto maksājumu likvidācija šī produkta ražošanu ietekmē mazāk nekā graudus.…