Saistaudu slimību (kolagenožu) un vaskulītu izpausmes ādā un gļotādā. Slimību klasifikācija, diagnostiskie kritēriji

Ādas vaskulīti
Ar terminu „ādas vaskulīts” apzīmē vairākas pārmaiņas, kas saistās ar asinsvadu iekaisumu ādā un zemādas audos. Vaskulīta gadījumā obligāti ir jābūt asinsvada sienu iekaisumam. Process var norisināties kā mazajos asinsvados – kapilāros, tā vidējos asinsvados – vēnulās un arteriolās.
Pārmaiņas asinsvados nav primārs process, tā ir sekundāra reakcija, kuru var izraisīt dažādi faktori. Galvenās patoģenētiskās pārmaiņas asinsvadā:
• palielināta caurlaidība,
• epitēlija šūnu bojājumi,
• fibrīna, trombocītu un leikocītu pastiprināta izgulsnēšanās,
• endotēlija šūnu proliferācija un tromboze.
Šie procesi atspoguļojas redzamajās ādas pārmaiņās, kuru raksturu nosaka iekaisuma intensitāte un bojātā asinsvada lielums. Parastās pārmaiņas ir lokāla eritēma, ilgstoša nātrene, purpura, lokāla nekroze un čūlas.
Vaskulīts nav viena slimība, bet pārmaiņas ādā un iekšējos orgānos, kuras izraisa dažādi intravaskulāri, vaskulāri un ekstravaskulāri procesi.
Patoģenēze. Endotēlija šūnu bojājumu var izraisīt:
1. Cirkulējošu Ag-Av kompleksu izgulsnēšanās uz asinsvada sieniņām.
2. Cirkulējošo ķīmisko vai bioloģisko antigēnu tieša toksiska ietekme uz endotēliju.
3. Baktēriju embolijas un to radītā lokālā reakcija.
Pēc sākotnējā etioloģiskā aģenta iedarbības uz endotēliju norisinās šādas izmaiņas – endotēlija šūnu proliferācija, asinsvada sienas nekroze un fibrīna izgulsnēšanās (fibrinoīdā deģenerācija). Pēc tam novērojama dažādu PMNL šūnu infiltrācija asinsvada sieniņā.
…