SECINĀJUMI
1. Apkopojot informatīvos avotos iegūtus datus var secināt kā plaušu tilpuma izmaiņas ieelpas un izelpas laikā ir atkarīgas no elpošanas kustību plašuma, kas savukārt ir saistītas ar krūšu kurvja, kakla un diafragmas muskuļu saraušanas darbību. Bērniem ar mugurkaula skoliotiskām izmaiņām forsēta plaušu vitāla kapacitāte atšķiras no vajadzīgiem lielumiem.
2. Apkopojot darbā izmantotu literatūru var secināt kā endogenie un eksogēnie faktori ir cieši saistīti savā starpā un eksogēniem faktoriem ir svarīga loma mugurkaula deformācijas attīstībā. Mugurkaula izliekums torakālā daļā pie mērenas un smagas skoliozes pakāpes saspiež plaušās un samazina plaušu tilpumu, kas rada aizdusu un var izsaukt atkārtotas elpceļu infekcijas.
3. Pēc literatūras un zinātniski balstīto pētījumu analīzes var secināt kā Šrot metode un, smagākās gadījumos pielietojama, ķirurģiskā skoliotiskas mugurkaula deformācijas ārstēšanas metode ir skoliozes terapijas pamats. Šrot terapijas rezultātā samazinās Koba leņķis un palielinās krūšu kurvja apkārtmērs pie dziļas ieelpas. Pētījums par ķirurģisko ārstēšanu pierada FPVC, FEV1, FEV3 un maksimālas izelpas plūsmas ātruma palielināšanas vidēji par 93% , salīdzinot ar prognozētam normatīvam vērtībām.
…