Straujās izmaiņas, kā liecina vecāku, skolotāju un skolu psihologu izteikumi un novērojumi, izpaužas sākumskolēnu uzvedībā – uzvedības reakcijas, it īpaši situācijās, ko var saukt par frustrējošām, nereti ir neadekvātas. Sākumskolas vecumā bērniem ir izteikti paaugstināta kustību aktivitāte, kas vēl turpinās no pirmskolas vecuma, tāpēc ir grūti pakļaut savu uzvedību gribas kontrolei – bērnu uzvedība, pēc vecāku un skolotāju teiktā, bieži vien ir nekontrolējama, neparedzama un nevadāma. Tai raksturīga spontanitāte. Izvēlēties pētījuma tēmu pamudināja studiju laikā Vācijā iegūtā pieredze kādā skolā, kur skolas psihologs bija izstrādājis īpašu uzvedības terapijas programmu sākumskolēniem un viņu vecākiem, pamatojoties uz uzskatu, ka lielākajai daļai bērnu šajā vecumā ir grūti apgūt uzvedības pašregulāciju, sevišķi, ja nav iemaņu no iepriekšējiem attīstības posmiem. Tas rosināja izveidot hipotēzi, ka sākumskolēnu uzvedības īpatnības lielā mērā ir atkarīgas no iepriekšējās attīstības pieredzes- tātad attiecībām ģimenē un vecāku uzvedības modeļiem.
Šie novērojumi radījuši nepieciešamību teorētiski un eksperimentāli izpētīt bērnu uzvedības psiholoģiskās īpatnības frustrējošās situācijās. Literatūrā var atrast pētījumus par sākumskolas bērnu uzvedības iezīmēm attiecībās ar vienaudžiem un pedagogiem (16), taču jautājums par uzvedību frustrējošās situācijās, kad bērnam ceļā uz mērķi, kādas vajadzības apmierināšanu vai uzdevuma izpildi rodas šķērslis, tikpat kā nav atspoguļots. Daudzi bērni, uzsākot skolas gaitas nav iemācījušies adekvāti reaģēt sarežģītās (tai skaitā arī frustrētās) saskarsmes situācijās, reakcijas nereti ir agresīvas.
Novērojumi, kas iegūti vērojot bērnu un vecāku attiecības, rosina domāt, ka bērnu uzvedības saturu un īpatnības frustrējošās situācijās nosaka ģimenē apgūtie uzvedības modeļi.
Tā kā šādu bērnu uzvedības psiholoģisko īpatnību izpēte ir nepieciešams un svarīgs priekšnoteikums, lai sniegtu psiholoģisko palīdzību, nepietiekamā šīs problēmas zinātniskā izstrāde bremzē psihokorekcijas metožu izveidi.
Nepietiekamais pētījumu apjoms par sākumskolas bērnu uzvedības īpatnībām frustrējošās situācijās, kā arī nepieciešamība formulēt psiholoģiskās palīdzības pamatprincipus, noteica pētījuma tēmas izvēli.
Izpētes objekts.
Sākumskolas bērnu uzvedība frustrējošās situācijās.
Izpētes priekšmets Sākumskolas bērnu ar atšķirīgu sociālu statusu uzvedības frustrējošās situācijās dinamikas iespējas.
Pētījuma mērķis - noskaidrot sākumskolas bērnus uzvedību īpatnības frustrējošās situācijās, to cēloņus un psiholoģiskās palīdzības iespējas .
Pētījuma uzdevumi:
apkopot un izanalizēt zinātnisko literatūru, kas saistīta ar šīs problēmas pētījumiem;
izmantojot atbilstošas metodikas iegūt datus par ģimenēs augošo un patversmes bērnu frustrācijas reakcijām;
noskaidrot bērnu no patversmēm reakcijas īpatnības; noskaidrot to iemeslus, pierādīt vides ietekmi uz tām.…
