„Austrumu bruņinieks”, tieši tā Saladinu sauca viņa ienaidnieki. Kas ir jāizdara, lai nopelnītu tādu viedokli par sevi? Vai savs pretinieks ir jānogalina un jāpadzen no savas zemes? Bet tieši tā Saladins darīja, kas tad var padarīt cilvēku tik godājamu pretinieku acīs? Saladins sevi uzskaitīja par „Svēto karavīru”, izredzēto un „Svētā kara” attīstītāju. Jau dodot Saladinam vārdu viņa vecāki viņam deva likteni ar uzdevumu aizstāvēt savu dzimtiņi, ticību un to, ko uzskatām par pareizu. Salāh ad-Dīn” nozīmē „Taisnīgs ticībā un tieši tā viņš rīkojās visas savas dzīves garumā bez ierunām cīnoties pret saviem ienaidniekiem uzskatot to par taisnīguma izpausmi un palīdzot tiem, kuriem nebija paspējis palīdzēt kā dēļ tie bija cietuši no ienaidnieka rokas.
Kad pret Saladinu tika izvērsta propagandas kampaņa, ka viņš nav tiesīgs būt „svētā kara” vadītājs Saladins visiem spēkiem centās pierādīt, ka tieši viņš ir tas vienīgais un izredzētais, kuram ir lemts uzdevums aizstāvēt savus tikumus un dzīvesveidu. Tieši saprašana kad pretinieks ir pretinieks un kad tikai tev pretī stāvošs cilvēks izraisīja to milzīgo cieņu, kuru pret viņu izjuta krustnešu karavīri.
Saladins patiesībā ir daudz sarežģītāks nekā pirmajā brīdī varētu šķist, kāda bija Saladina dzīves gaitas un kāds ir viņa atstātais mantojums vēsturē gan Austrumu, gan Rietumu pasaulē, to mēģināšu skaidrot.…