Nobeigums
Tagad, kad no Salaspils nometnes vēstures tiek mēģināts nolupināt padomju ideoloģijas kārtu, atklājas, ka skaitļos kailā patiesība ir daudz pieticīgāka — nav ne simtiem tūkstošiem nogalināto, ne medicīniskos eksperimentos spīdzinātu bērnu. Taču jebkurā gadījumā kailā patiesība par cilvēku izkropļoto dzīvi ir drausmāka par jebkādiem safantazējumiem.
Pēc Vācijas vēsturnieces Gudrunas švarcas izšķirtajām 17 dažādu kategoriju nometnēm, Salaspili noteikti var iedalīt pie darba audzināšanas nometnes vai pie koncentrācijas nometnes, kura nebija pakļauta koncentrācijas nometņu inspektoram, bet nekādā gadījumā pie nāves nometnes, vai koncentrācijas nometnes tādā izpildījumā kā to saprot Polijas, Austrijas, Francijas un citu okupēto teritoriju iedzīvotāji. Lielākā daļa mira no smagajiem darba apstākļiem, bet ne no bada nāves, kā tas notika lielākajās nometnēs, piem., Aušvicā.
Salaspils nometnes vēstures zinātniska izstrādāšana nepieciešama, nevis lai mazinātu nacistu noziegumus, bet gan tādēļ, lai vēstures mēslainē aizslaucītu gan nacistu, gan komunistu melus par šo nometni un skatītu nometni patiesības gaismā. Mūsu presē, literatūrā un cilvēku vēstures apziņā līdz pat pēdējam laikam saglabājušos Salaspils nometnes darbības falsificējumu atklāšana ir tikai viena neliela daļa no Latvijas vēstures apzināšanas un attīrīšanas sastāvdaļām.
…