Uzturam ir svarīga loma organisma dzīvības uzturēšanā, jo uzturs ir galvenais enerģijas avots. Lai iegūtu enerģiju, cilvēka organisms pārstrādā uzturu tā, lai to pats spētu izmantot. Uzturu var iedalīt trīs līmeņos: olbaltumvielas, ogļhidrāti un tauki. Organisms ir tā veidots, ka katrai no šīm trīs daļām ir sava vielmaiņa, kas ir vienlīdz svarīgas ķermenim enerģijas ieguvei un izdzīvošanai. Tādēļ, ja notiek negatīvas izmaiņas uztura uzņemšanā vai kādi traucējumi vielmaiņā, kaut vienā no šiem trīs līmeņiem, var rasties dažādi organisma funkciju traucējumi. Tie var izpausties ne tikai lokāli, bet arī vispārēji. Konkrēti šī kursa darba mērķis ir izpētīt tieši tos traucējumus, kas rodas, ja ikdienā uztura daudzums ir samazināts nekā ķermenim būtu nepieciešams. Kas notiek, ja ar nepietiekamu uzturu tiek uzņemti vitamīni nepietiekošā daudzumā? Izpētīt, galvenokārt, pusaudžu populācijā izplatītas slimības, kā anoreksija un bulīmija.
Uzturs ķermenim ir nepieciešams enerģijas ieguvei. Toties enerģija ir vajadzīga, lai orgāni spētu pilnvērtīgi funkcionēt. Bet, lai nerastos orgānu darbības traucējumi, ķermenis uztur homeostāzi, tas ir, nemainīgu iekšējo vidi. Lai spētu to izdarīt, tad tam atkal ir nepieciešama enerģija, ko iegūst no uztura. No tā var secināt, ka uzturs ir nepieciešams ne tikai orgānu normālai funkcionēšanai, bet arī asins spiediena regulēšanā un uzturēšanā, nemainīgas temperatūras uzturēšanā, augšanas procesos, hormonu darbības regulācijā un daudzos citos procesos. Samazināta uztura gadījumā visus šos augstāk minētos procesus organisms nav spējīgs uzturēt un regulēt. Ar ko tad arī var sāk izpausties orgānu funkciju traucējumi. Tas viss kopā var novest līdz letālam iznākumam.
Ar badošanos vai diētām cilvēks cenšas uzturā neuzņemt tieši taukus. Tauki ir tā viela, kas palielina ķermeņa masu. Bet organismā par taukiem pārvēršas viss, kas ar uzturu tiek uzņemts par daudz, piemēram, ogļhidrāti. Tauki ir organisma rezerve. Tomēr lielāku uzmanību pievērš tieši taukiem. …
