Jebkuram uzņēmumam, neatkarīgi no tā lieluma, ik dienas nākas apstrādāt zināmus informācijas apjomus. Šī informācija ir ļoti dažāda. Ienākošā informācija ir informācija par dažādu piegādātāju piedāvājumiem, tā ir informācija par stāvokli tirgū: gan par patērētājiem, gan par konkurentiem, tā ir informācija par dažādiem valdības lēmumiem un izmaiņām likumdošanā. Izejošā informācija ir informācija par uzņēmuma piedāvāto produkciju patērētājiem, tā ir finansu informācija Valsts ieņēmumu dienestam. Iekšējā informācija ir informācija par uzņēmuma personālu, informācija par ražošanas pasūtījumiem, informācija, kas nepieciešama produkcijas gala cenas noteikšanai tirgū.
Bez minētajiem piemēriem ir vēl daudz citu informācijas veidu, ar kuriem uzņēmums sastopas diendienā, kas tam ir nepieciešama, lai spētu izstrādāt un realizēt dinamisku savas darbības stratēģiju, kas ļautu tam ne tikai pastāvēt mūsdienu strauji mainīgās uzņēmējdarbības pasaulē, bet arī augt, attīstīties un gūt no savas saimnieciskās darbības peļņu.
Informācija, kas uzņēmumam ir nepieciešama, ir atkarīga no uzņēmuma lieluma, no vides, kurā uzņēmums veic savu darbību, no nozares specifikas, kurā uzņēmums darbojas. Protams, jo uzņēmums ir lielāks, jo plašāka ir tā darbības sfēra, jo tam ir jāapstrādā lielāki informācijas apjomi.
Arī uzņēmuma vadība jūt nepieciešamību pēc iespējas ātrāk saņemt aktuālu un precīzu informāciju par sava uzņēmuma darbību - finansēm, grāmatvedības datiem, darbiniekiem, struktūrvienībām, uzkrājumiem, tirdzniecību, ražošanu, klientiem, piegādātājiem utt. Līdz ar to arvien svarīgāka kļūst vajadzība pēc instrumenta, ar kura palīdzību varētu apkopot nepieciešamos datus un iegūt informāciju dažādu stratēģisku lēmumu pieņemšanai.…
