Sapņi (sapnis)

Z. Freids ir rakstījis, ka to pamatā veido tikai dažas darbības: 1) sabiezināšanai (jeb kondensācija), 2) pārvirze, 3) domu pārvēršana vizuālos tēlos un 4) otrreizējā apstrāde. Tās visas kopā bieži tiek dēvētas par "sapņa darbu". Sapņa darbs ir tā saucamā latentā (apslēpta) sapņa pārvēršana tā saucamajā manifestētajā (izpaustajā) sapnī, kas visbiežāk ir nesaprotams. Sapņa dziļākā (latentā) jēga ir atklājama ar "tulkošanas darbu". Pirmā, otrā un trešā no minētajām darbībām ir saistītas tā, ka kopā tās nosaka sapņu simboliskumu.
Nomodā cilvēki spēj veikt prāta loģiskās darbības, piemēram, salīdzināšanu un secināšanu, arī ievērot pretrunas, uzturēt noteiktu priekšstatu par telpu, laiku un sevi un atšķirt apkārtējo īstenību no savas psihiskās pasaules. To visu nodrošina cilvēka apziņa. Sapnī šīs prasmes daļēji var saglabāties, taču pārsvaru gūst vienkāršākas norises – iztēles procesi; tajā ir nevis problēmu loģiska risināšana, bet vajadzību apmierināšanas uzskatāms iztēlojums. Sapnī ir iespējams pilnīgi viss – arī savstarpēji pretrunīgais un viens otru izslēdzošais, dabiski un loģiski neiespējamais, un mēs pēc pamošanās varam būt nebeidzami pārsteigti par to, kā sapnī atpaliekam no savām nomoda domāšanas spējām, bet pārsniedzam savas nomoda fantāzijas iespējas...…