Sarunvalodas, slenga elementi ziņu portālu virsrakstos

Veicot analīzi par virsrakstiem ziņu portālos, tiek novērots, ka latviešu valodā ir iesakņojies vārda, bilde, lietojums, neatbilstoši situācijai. Jāpiebilst, ka vārds, bilde, ir slengisms. Viena no ierastākajām kļūdām, analizējot ziņu portālus, ir vārda, fotogrāfija, aizstāšana ar vārdu – bilde. Jāpiebilst, ka tāpat ir ar darbības vārdiem – fotografēt, bildēt. Slenga vārdnīcā darbības vārds, bildēt, tiek skaidrots ar darbību – fotografēt. Šāds slengisma lietojuma piemērs ir atrodams ziņas virsrakstā „Kāpēc populāri latvieši sevi bildē spogulī?” Var izteikt pieņēmumu, ka raksta autors nav pievērsis uzmanību, tam, ja cilvēks fotografē, tad šī procesa iznākumus ir fotogrāfija. Acīmredzot, ka žurnālists nav iepazinies ar vārda skaidrojumu, jo „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir teikts, ka: „Bilde – ilustratīvs attēls, ilustrācija.” Šajā gadījumā ziņas virsraksta izvēle ir bijusi neveiksmīga, jo neatbilst domai, kuru vēlas paust autors.
Pētot interneta ziņu portālu virsrakstus un apokopojot sarunvalodas vārdu un slengismu piemērus, var secināt, ka tie tiek lietoti ļoti bieži. Kā vienu no skaidrojumiem, kādēļ tieši ziņu virsrakstos tiek izmantots slengs un sarunvaloda ir tāds, ka autors savu rakstu vēlas padarīt atšķirīgu no citiem, piesaistīt lielāku lasītāja interesi un uzmanību. Pēc kartotēkā sakārtotajiem piemēriem un to analizēšanas, un „Latviešu valodas slenga vārdnīcas” skaidrojumiem, var secināt, ka pārsvarā žurnālisti slengu ir izmantojuši neatbilstoši vārdu nozīmei. Līdz ar to virsraksti vairums ir izveidoti neatbilstoši rakstā paustajai domai. Var secināt, ka slengismu izmantojums ziņu virsrakstos ne vienmēr spēj pildīt iecerētās funkcijas, jo var maldināt lasītāju un radīt neatbilstoši priekšstatu par to, kas būs lasāms publikācijā.

…