Saskarsme ir divu vai vairāku cilvēku mijiedarbība, viņu sociālie sakari un savstarpējās attiecības. Saskarsme ir reālā, aktuālā garīgas dzīves pastāvēšanas forma. Saskarsme ir viens no galvenajiem personības pieejamiem izziņas paņēmieniem, jo katra personība tikai ar saskarsmes palīdzību, atdarinot citus sabiedrības locekļus, iemācās saprast sabiedrību un līdz ar to arī sevi.
Mijiedarbība saskarsmē ir saistīta ar informācijas apmaiņu. Šī informācija var būt izteikta vārdos, roku kustībās, skatienos, balsi intonācijā, žestos, mīmikā, kas tiek dēvēti par saskarsmes līdzekļiem. Atkarībā no tā, kādi saskarsmes līdzekļi tiek lietoti saskarsmē, izšķir 2 saskarsmes veidus:
1) verbālā saskarsme, kurā kā saskarsmes līdzekli izmanto runu (vārdi, valoda). Tā ietver sevī prasmi klausīties un runāt;
2) neverbālā saskarsme, kurā kā saskarsmes līdzekli izmanto mīmiku, žestus, pozas, intonāciju utt.
Saskarsme kā mijiedarbība ir saistīta ne tikai ar informācijas apmaiņu, bet arī ar kopdarbību. Tā nosaka iedarbību uz partneri, viņa rīcību, darbību un uzvedību. Kā kopdarbības formas ir kooperācija un konkurence. Kooperācija ir viena no darbības organizācijas formām, kad vairāki cilvēki kopīgi vienā un tai pašā vai arī dažādos, bet savstarpēji saistītos darbības procesos. Savukārt, konkurence ir sacensība kādā nozarē, specialitātē vai dzīves jomā starp atsevišķām personām vai arī kolektīviem.
Saskarsmē, kā informācijas apmaiņas un vērtēšanas procesā ļoti bieži var notikt kontakta “pārtraukums” vai samazināties tā dziļums un intensitāte no vienas puses, kā arī var notikt partneru pilnīga izvairīšanās no kontaktiem. Šīs parādības, kas pazemina saskarsmes efektivitāti, rada grūtības saskarsmē vai traucē tās norisi, sauc par barjerām.
…
