Prasme atrisināt konfliktus
Tik pat svarīgi cik klausīties, vadītājam ir jāprot konstruktīvi atrisināt konfliktus. Bet, lai to sekmīgi spētu praktizēt, ir nepieciešams pārzināt, kas ir konflikti, kādi tie mēdz būt, kādā veidā tos veiksmīgāk risināt.
Konflikts ir pretēju vēlmju, interešu, viedokļu, pozīciju un mērķu sadursme[16].
Ir dažādu veidu konflikti:
1. personu jeb iekšējie- pašā cilvēkā notiek pretēju vēlmju sadursme;
2. starppersonu jeb ārējie- pretējas vēlmes, uzskati un mērķi ir atsevišķiem cilvēkiem vai cilvēku grupām. Starppersonu konflikts ir:
2.1. gadījumā- tos rada sakrājušies aizvainojumi un zema uzvedības kultūra
2.2. nobīdītie- tos rada sakrājušies aizvainojumi un iepriekšējie neatrisinātie konflikti;
2.3. slēptie- tos rada iemesls, ko pretējās puses īsti neapzinās vai nevēlas nosaukt; tāpēc konflikti ir par nenozīmīgām lietām;
2.4. neīstie- tiem ir vispusīgs raksturs, tikai viena puse uzskata, ka jācīnās, jo cita risinājuma nav;
2.5. nesaprātīgie- tos rada uzskats, ka ir tikai viena taisnība un tā ir “manējā”, konflikts nav jāatrisina, bet tajā ir jāuzvar;
2.6. apzinātie- tos rada skaidra apziņa par pretējiem viedokļiem un mērķiem un to, ka situācija ir jāatrisina.[14]
Vēlēšanās atrisināt konflikti un uzlabot attiecības ir gudrības un spēka izpausme. Tas, kurš sper pirmo soli, iegūst zināmu kontroli pār situāciju.
8.1.Konfliktu risināšanas metodes
S. Omārova dod sekojošu konfliktu risināšanas metodi. Tā tiek dēvēta par konfliktu risināšanas četru soļu metodi:
1. solis:
atklāti pateikt otrai pusei, ka radusies situācija mūs neapmierina, vēlamies to apspriest un atrast abām pusēm pieņemamu atrisinājumu.
2. solis:
norunāt laiku un vietu, kur jānotiek sarunai. Ir svarīgi, lai laika pietiktu un neviens netraucētu.
3. solis:
saruna. Tai ir jāsagatavojas. Nopietni jāpārdomā situācija un iespējamie risinājuma varianti. …
