Secinājums
Bieži gadās, ka cilvēkiem rodas psihiskas traumas ne tikai ikdienas, bet arī medicīnas iestādēs. Piemēram uzzinot savu diagnozi, neizārstējamu slimību vai tuvinieka nāvi, cilvēkam var grūti nākties saprast, ka tas, ko viņš izjūt kā biedējošo smagumu, atrodas viņā pašā un kā runāšana par to var palīdzēt. Pirmais, kas pamana izmaiņas pacientā ir medicīnas darbinieks, jo viņam ir jāprot novertēt pacienta emocijas un iespējamo uzvedību. Šadiem pacientiem ir iespāja saņemt palidzību – sarunu terpaija. Tas ir vienīgais, ko var piedavāt medicīnas darbinieks stacionārā pacientam, kurš tikko saņema bedīgu ziņu.
Sarunu terapija palīdz pārvarēt slimības radītās izmaiņas dzīvē, kā arī atklāt iespējamas pagatnes ietekmes, no kurām atbrīvojoties iespējams ceļš uz atveseļošanos. Sarunu terapijā ietilpst dažadas psihoterapijas metodes. Smagu psihisku krīžu gadījumos var palīdzēt krīzes psihoterapija. Tās mērķis ir sagādāt cietušajam iespēju izteikt mokošās iekšējās izjūtas un pamazām veidot perspektīvu, atkarībā no notikušā, piemēram, tuvinieka nāves.
Atbalsta psihoterapijas mērķis pirmām kārtām ir stiprināt cilvēkā vēlēšanos un drosmi dzīvot savu dzīvi, cik labi vien iespējams, par spīti tiem ierobežojumiem, kas pastāv. Tā kā šī terapija priekšplānā neizvirza mērķi iekšēji pārveidot cilvēku, tās efekts var būt īslaicīgs. Var gadīties, ka cilvēkam jāatgriežas un nepieciešamas turpmākas sarunas jaunu grūtību sakarā.
…