Kā viena no lielākajām problēmām, kas raksturīga ne tikai Rīgai, bet visām lielākajām pilsētām, kā arī pilsētām, kas strauji attīstās, ir sastrēgumi. Sastrēgumiem raksturīgi veidoties visbiežāk tajā dienas laikā, kad cilvēki brauc uz darbu, skolu, kā arī, kad cilvēki dodas mājup. Sastrēgumu sekas – pastiprināta vides piesārņošana, satraukti un nervozi cilvēki, kas kavē darbu, skolu, tikšanos, līdz ar to sabojāts dienas sākums. Līdz ar sastrēgumiem sabiedriskais transports nekursē pēc noteikta laika grafika, arī operatīvajiem transportlīdzekļiem ir grūtāk pārvietoties nepieciešamības gadījumā (ātrā palīdzība, ugunsdzēsēji u.t.t.).
Problēmu jau kopš 1920. gada cenšas risināt valdības, pašvaldības rietumu pilsētās, citviet to izdevies veiksmīgi risināt, citviet mazāk veiksmīgi vai neveiksmīgi. Inovatīvas idejas tiek joprojām ģenerētas, lai uzlabotu esošu situāciju. Citu pilsētu pieredze ļauj izvēlēties tās problēmu risināšanas metodes, kas bijušas efektīvas citviet un piemērojamas mūsu gadījumam.
Tādejādi darbā tiks aplūkota situācija Rīgā; idejas, ko piedāvā kā risinājumus; Bostonas pieredze cīņā ar sastrēgumiem; inovatīvie risinājumi.
Rīgas situācija
Katrā Rīgas mikrorajonā, sabiedriskā transporta maršrutā ir iela, krustojums vai tilts, uz kura visbiežāk veidojas sastrēgumi. Piemēram, Valmieras iela, Merķeļa iela, Ganību dambis, Vanšu tilts u.t.t. Parasti cilvēki domā, ja izdodas ātri tikt cauri šai potenciālajai sastrēgumu „zonai”, tad tālāk jau būs labi un brauciena galamērķis tiks sasniegts ātri. Transporta šoferi apzinās sastrēgumu „zonas”, tāpēc cenšas izdomāt veidus, kā šīs „zonas” apiet vai ātrāk izsprukt tām cauri, taču vairumā gadījumu tas ne visai izdodas.
Rīgas Dome līdz šim ir visai vāji risinājusi sastrēgumu problēmu, bet līdz ar problēmas lielāku aktualitāti, iedzīvotāju sūdzībām, pašvaldība vairāk tai pievērsusies. Laikraksts „Diena” raksta, Rīgas domes priekšsēdētājs J. Birks uzdevis satiksmes departamentam sagatavot tūlītēju rīcības plānu sastrēgumu mazināšanai.…
