Visiem zināms, ka dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” ir kā latviešu neoficiālā himna (Mārtiņš Brauns, Rainis). Tā atspoguļo mūsu patriotismu, cīņas un izaicinājumus, ar ko sastapāmies, mēģinot sargāt mūsu tēvzemi. Šīs dziesmas vārdi aizskar jebkura latvieša sirdi.
Tajā iesaistītas arī pašas baltu mitoloģijas dievības – Saule, Pērkons un Daugava. Pēdējā pantā ir aprakstīta arī to nozīme:
“Saule, mūsu māte,
Daugav’ - sāpju aukle.
Pērkons, velna spērējs,
Tas mūsu tēvs.”
Es neesmu pētījusi, vai tāda ir patiesā šo tēlu nozīme latviešu folklorā un mitoloģijā, tāpēc vēlējos pārliecināties par to. Mana hipotēze ir šāda – Saulei un Pērkonam ir līdzīga nozīme, tie arī ir daudz iesaistīti latvju dainās un teikās kā dievības, bet Daugava netiek uztverta kā dievība, drīzāk kā Dieva izpausmju rezultāts, latviešu simbols.
Šo tēmu izvēlējos, pieminot nesen mūžībā aizgājušo latviešu komponistu Mārtiņu Braunu.
…