Pirmo, ko cilvēks izmantoja laika mērīšanai, bija Saule. Pirmās liecības par Saules pulksteņiem ir atrodamas jau senajā Divupē. Laikam ejot, attīstijās daudzi un dažādi saules pulksteņi, kurus izmanto pat mūsdienās. Mūsdienās Saules pulksteņus izmanto vairāk kā dekoru, nevis lai nolasītu konkrētu laiku.
Musdienās ir daudz un dažādi saules pulksteņu veidi, tomēr tie pārsvarā ir saules pulksteņi, kur laiku nosaka ar ēnas palīdzību. Pazīstami ir ļoti maz saules pulksteņu veidi, kur laika noteikšanai tiek izmantots „saules zaķītis”. Konkrētais zinātniski pētnieciskais darbs ir veltīts, lai izveidotu jaunu saules pulksteni, kur laika noteikšanai tiek izmantots “saules zaķītis”.
Saules kustība pa debesjumu mainās atkarībā no gadalaikiem. Ziemā Saules ceļš virs horizonta ir viszemākais un visīsākais, pavasarī un rudenī Saule pārvietojas pie debess vidējā leņķiskā augstumā, bet vasarā Saules diennakts ceļš iet visaugstāk un tas ir visgarākais. Saules diennakts kustības izmaiņu cēlonis ir tas, ka Saule lēni pārvietojas starp zvaigznēm, gada laikā veicot pie debess pilnu apli, ko sauc par ekliptiku. Tā kā ekliptika ir novietota slīpi attiecībā pret debess ekvatoru, tad vasarā Saule atrodas pie debess sfēras “augstāk”, bet ziemā “zemāk”. Pavasarī un rudenī tā atrodas “vidējā augstumā”. Tādēļ arī Saules ceļš virs horizonta dažādos gadalaikos ir atšķirīgs. Saules kustība pa ekliptiku ir šķietama. Tās patiesais cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu apkārt Saulei. Ja mēs domās pārceltos uz Sauli, tad redzētu, ka Saule ir nekustīga, bet Zeme kustas starp zvaigznājiem pa šo pašu apli - ekliptiku, tādā pašā virzienā, kā Saule, t.i., pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam.…
