Merkurs – Saulei tuvākā planēta – ir otra mazākā planēta Saules sistēmā. Skatoties no Zemes, Merkurs vienmēr redzams Saules tuvumā. Tā ir iekāējā planēta, tādēļ vislabāk redzama maksimālā elongācijā. Merkuram nav pavadoņu. Dienā planētas virsa stipri sakarst, bet naktī ievērojami atdziest. Diennakts temperatūras svārstības sanoedz 600 0C. Merkuram ir īpatnēja saistība starp diennakts garumu un gada garumu – diennakts uz Merkura ilgast divus tā gadus.Šajā laikā planēta veic trīs apgriezienus ap asi. Merkuram nav atmosfēras, tam ir vājš magnētiskais lauks, tā dzīlēs ir daudz metālus saturošu iežu. Merkura virsas reljefu veido meteorītu krāteri, viens no tiem ir nosaukts Raiņa vārdā. Uz Merkura ir tikai viena liela jūra – Svelmes jūra – un daudz augstu krauju, kas radušās garozas nobīžu rezultātā. Planētas ārējais veidols ir izveidojies aptuveni pirms 4 mljrd. gadu. Galvenās ziņas par Merkuru ir iegūtas ar ASV starpplanētu stacijas “Mariner – 10” starpniecību 1974. un 1975.gadā.
Venera – Saules sistēmas otrā, Zemei tuvākā planēta, kurai nav pavadoņu. Pie dedess tā ir trešais spožākais spīdeklis pēc Saules un Mēness. Tā ir iekšējā planēta un maksimālā elongācijā neattālinās no Saules tālāk par 480, tādēļ redzama tikai rīta vai vakara krēslā. Teleskopā labi saskatāmas Veneras sirpjveida fāzes, bet tās virsa nav redzama, jo planētu klāj blīva mākoņu sega. Veneras lielums ir samērojams ar Zemi, tomēr to fizikālās īpašības ievērojami atšķiras. Siltumnīcas efekta dēļ Venera ir viskarstākā planēta Saules sistēmā. Temperatūra uz tās virsas sasniedz 470 0C. Planētas atmosfēra sastāv galvenokārt no oglekļa dioksīda.Biezos Veneras mākoņus veido sērskābes pilieniņi. Venera rotē ļoti lēni un pretējā virzienā salīdzinājumā ar daudzām citām planētām. Tai nav magnētiskā lauka. Temperatūra visos platuma grādos un visās diennakts stundās ir aptuveni vienāda. Gadalaiku nav. Planētas virsmu veido galvenokārt pauguraini līdzenumi un zemienes. Ir arī plakankalnes, kalnu masīvi, vulkāni, meteorītu izsisti krāteri un lielas plaisas. …
