Šādu darba tematu mēs izvēlējāmies tādēļ, ka mums šis temats šķita ļoti interesants un aizraujošs. Astronomija un Saules sistēmas planētas mūs ikdienā ļoti iespaido un mēs ikdienā par Saules sistēmas planētām dzirdam diezgan daudz, kaut vai lasot horoskopus un klausoties laika ziņas. Mēs nolēmām izpētīt sīkāk informāciju par šiem ķermeņiem, kas tik ļoti iespaido mūsu dzīves.
Saules sistēmā ietilpst Saule, deviņas lielās planētas un citi mazāki debess ķermeņi – mazās planētas un komētas. Lielākajai daļai planētu ir viens vai vairāki pavadoņi. Vēl Saules sistēmā riņķo liels daudzums meteorītu.
Mūsdienu novērojumi maina mūsu izpratni par planētu sistēmām, un ir svarīgi, lai mūsu veidotā nomenklatūra atspoguļotu modernos priekšstatus par objektiem. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz jēdzienu "planētas". Sākotnēji vārds "planēta" nozīmēja "klejotāju", kuru zināja tikai kā kustīgu debess spīdekli. Jaunākie atklājumi ļauj veidot jaunu planētas definīciju, pamatojoties uz pašlaik pieejamo zinātnisko informāciju.
Mēs izvirzījām attiecīgu hipotēzi saistībā ar šo darba tematu: Planēta Zeme ir vienīgā Saules sistēmas planēta, uz kuras ir iespējama dzīvība.
Mūsu darba mērķi bija:
1) Pierādīt šo hipotēzi.
2) Izpētīt Saules sistēmas rašanās cēloņus.
3) Iepazīties ar Saules sistēmas uzbūvi.
4) Noskaidrot vai pastāv dzīvība uz kādas no citām Saules sistēmas planētām.
Lai sasniegtu šo mērķi, mēs izvirzījām sekojošus darba uzdevumus:
1) Izpētīt literatūru par Saules sistēmu un tās planētām.
2) Noskaidrot planētu attālumu no Saules, klimatu to atmosfērā.
3) Iepazīt Saules sistēmā lidojošos meteorītus un komētas.
Saules sistēmu veido zvaigzne – Saule – Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns, Plūtons, kā arī vairāk nekā 60 planētu pavadoņu, komētas, daudz mazo planētu un meteorītu. Saules sistēmas ķermeņi paši nespīd, izņēmums ir Saule. Vislielākā planēta ir Jupiters, vismazākā- Plūtons. Planētas riņķo ap Sauli aptuveni vienā plaknē pa nedaudz eliptiskām orbītām. Orbītas eliptiskuma (saspieduma) pakāpi raksturo ekscentricitāte. Kad planēta vistuvāk Saulei, saka, ka tā atrodas perihēlijā, kad tā atrodas vistālāk no Saules, - tad afēlijā. Orbītas izmērus raksturo orbītas lielās pusass garums. Zemes orbītas lielās pusass garumu pieņem par vienu astronomisko vienību. Planētu attālumi no Saules un to apriņķošanas periodi ir ļoti atšķirīgi. Planētu kustība ap Sauli notiek pēc trim Keplera likumiem.
Izšķir iekšējās planētas un ārējās planētas. Īpašus planētu stāvokļus attiecībā pret Zemi un Sauli sauc par konfigurācijām. Iekšējo planētu konfigurācijas ir maksimālā elongācija, apakšējā konjunkcija un augšējā konjunkcija. Ārējo planētu konfigurācijas ir opozīcija un konjunkcija. Konfigurācijas atkārtojas ar sinodisko periodu, kas atšķiras no orbitālā jeb sideriskā perioda.
Īsāk sakot, Saules sistēma ir debess ķermeņu kopums, kas saules gravitācijas iedarbībā riņķo ap Sauli un aizņem noteiktu kosmiskās telpas daļu. …
