Aptumsumu iestāšanās nosacījumi. Aptumsums ir samērā reta un neparasta dabas parādība, kas visos laikos piesaistījusi pastiprinātu uzmanību. Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli un aizsedz Saules disku. Mēness aptumsums notiek tad, kad Zeme atrodas starp Sauli un Mēnesi un Mēness ieiet Zemes ēnā. Tas nozīmē, ka Saules aptumsums iespējams tikai jaunmēness fāzē, bet Mēness aptumsums - pilnmēness fāzē. Taču aptumsumi nenotiek katrā jaunā vai pilnā Mēnesī, jo Mēness orbītai ir neliels slīpums attiecībā pret Zemes orbītu, tāpēc parasti jaunmēness fāzē Mēness paiet virs vai zem Saules, bet pilnmēness fāzē - virs vai zem Zemes ēnas. Aptumsums notiek tikai tad, ja visi trīs debess ķermeņi: Mēness, Zeme un Saule atrodas tieši vai gandrīz tieši uz vienas līnijas.
Parasti gada laikā notiek divi, trīs Saules aptumsumi un viens, divi Mēness aptumsumi. Jau senatnē astronomi ievēroja, ka ik pēc 18 gadiem un dažām dienām aptumsumi atkārtojas. Šo likumsakarību izmantoja aptumsumu paredzēšanai. Aptumsumu atkārtošanās periodu sauc par sarosu. Sarosa laikā notiek 70 vai 71 aptumsums, no tiem 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi. Nākamajā sarosā aptumsumu secība ir tāda pati, taču šie aptumsumi redzami citās vietās. Pēc trim sarosiem aptumsumi atkārtojas aptuveni turpat. Aptumsuma fāze ir vienāda ar debess ķermeņa diametra aptumšotās daļas attiecību pret visu diametru. Daļējā aptumsuma fāze var būt no 0 līdz 1. Pilnā aptumsuma fāze ir 1 vai nedaudz lielāka.
Saules aptumsumi. Saules aptumsums var būt pilns, gredzenveida vai daļējs. Pilns Saules aptumsums vienlaikus redzams tur, kur Mēness ēna skar Zemes virsmu, izveidojot lielu, ovālu plankumu. Zemei griežoties, Mēness ēnas plankums pārvietojas pa Zemes virsmu, izveidojot garu joslu. Ārpus pilnā aptumsuma joslas, tur, kur uz Zemi krīt Mēness pusēna, novērojams tikai daļējs Saules aptumsums. Daļējā aptumsuma josla ir daudz platāka par pilno joslu, tomēr Saules aptumsums novērojams tikai noteiktā Zemes apgabalā.…
