Saules enerģijas izmantošanas vēsture
Saule uz Zemi izstaro lielu daudzumu enerģijas. Enerģija rodas Saulē notiekošo kodolsintēzes reakciju rezultātā. Zeme saņem tikai nelielu daļu no šīs enerģijas, taču tā pietiekami nodrošina augu, dzīvnieku un cilvēku eksistenci uz planētas. Saules enerģija izpaužas ļoti tīrās siltumenerģijas veidā, kas nerada nekādas blakusparādības apkārtējā vidē. Fotogalvaniskie (solārie) elementi šo enerģiju var uztvert, sakrāt un pārvēst elektrībā. Fotogalvanisko elementu ražošana kļuva iespējama tikai 20.gs. 50.gados, kad amerikāņu zinātniekiem Dž. L. Pīrsonam, D. M. Čepinam un K.S. Fuleram izdevās no sīkiem solorājiem elementiem izveidot saules bateriju. 15% no saņemtajiem saules stariem solārie elementi var pārvērst elektriskajā enerģijā. Zinātnieki cer šos rādītājus uzlabot. Saule ir neizsīkstošs enerģijas avots. Saules enerģiju pārvērš elekrtībā saules baterijas.
Aktīva saules enerģijas izmantošana ēku siltuma un arī elektroenerģijas apgādes vajadzībām pasaulē aizsākās apmēram pirms 35 gadiem – aizvadītā gadsimta 70.-to gadu sākumā, kad, izstrādājot pirmo funkcionāli efektīvo termosolāro un mazliet vēlāk arī elektroenerģijas ģenerācijas inženiertehnisko iekārtu shēmas, saules radiācija kļava par vienu tolaik neparastākajiem, tomēr vienlaikus arī inovatīvākajiem un progresīvākajiem tā dēvētās „on site”, jeb lokālās enerģijas ģenerācijas veidiem.
ASV un R Eiropā pirmais solārās enerģijas izmantošanas „bums” tieši attiecināms uz šo laiku, kad, pievēršoties alternatīvo siltuma un elektroenerģijas ģenerācijas veidu masveidīgākai apgūšanai, atsevišķos Eiropas un Amerikas reģionos šis enerģijas iegūšanas veids guva ārkārtīgi lielu popularitāti. Jāatzīst, ka lielā mērā šo popularitāti nodrošināja un vēl arvien nodrošina saules enerģijas augstu efektīvai izmantošanai piemēroti klimatiskie apstākļi (ASV un EiropasD reģioni).
Tikai apmēram 10 gadus vēlāk – 1980. tajos gados, saules enerģijas izmantošana vienģimeņu māju, kā arī daudzdzīvokļu, biznesa un industriālajā apbūvē, no D reģioniem ienāca arī „mērenāka klimata joslā”. Eiropas ZA reģionos un Skandināvijas valstīs.…
