Ievads
Uz šī temata izvēli mani rosināja intriģējošais savienojums, kur literatūra apvienojas ar gramatiku, kur literatūras “smalkākā lieta”- lirika iet rokrokā ar gramatikas “piņķerīgāko lietu”- sintaksi.
Nenoliedzami par šā temata izvēli lika izšķirties sintakses neapšaubāmā loma dzejas niansēšanā. Un viens no dzejas niansēšanas stūrakmeņiem ir savrupināšana.
Kursadarba mērķis ir apzināt savrupinājumus Ārijas Elksnes dzejā, izprast savrupinājumu nozīmi, nozīmi vārsmu niansēšanā, akcentēšanā, intonēšanā, izteiktās nozīmes precizēšanā, paskaidrošanā un, cik liela loma Ārijas Elksnes dzejoļu stilā ir savrupinājumiem.
Par lirikas un sintakses kopvienības aktualitāti nav jāšaubās. To uzskatāmi demonstrē Ārijas Elksnes dzeja.
Darba galvenais uzdevums ir izrakstīt 200 savrupinājumus no Ārijas Elksnes dzejoļiem un noskaidrot to piederību atbilstošo savrupinājumu grupai, kā arī analizēt un motivēt darba izstrādes laikā radušos vērojumus, atziņas un secinājumus.
Darbs ar praktisku nozīmi varētu noderēt studentiem, kuri interesējas par bagātu un krāšņu valodu ne tikai literārajā sarunvalodā, bet arī dzejā, kā to uzskatāmi demonstrē, niansēm bagātā Ārijas Elksnes dzeja. Darbs palīdzētu uzskatāmāk pamanīt savrupinājumu plašās sintaktiskās iespējas dzejas niansēšanā.
Tā kā visi Ārijas Elksnes dzejoļi ir apkopoti kopotajos rakstos, materiālu vākšana nebija apgrūtināta. Uz kartītēm izrakstītie citāti tika ievadīti datorā. Neizdevās sākotnējais nodoms par datorizēto savrupinājumu apstrādi datorā, kur, datoram apstrādājot ievadīto informāciju, savrupinājumus varētu klasificēt visdažādākajās modifikācijās- gan alfabēta secībā, gan pēc savrupinājumu grupas piederības, atsevišķi klasificēt savrupinājumus no savrupinātām grupām un tā tālāk līdz pat garākā vai īsākā savrupinājuma noteikšanai.
…
