Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:223262
 
Evaluation:
Published: 29.09.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 2 units
References: Used
Extract

Romas nozīmi Eiropas un pasaules kultūras vēsturē ir grūti nenovērtēt par augstu. No Romas valodas – latīņu valodas – nāk vārda “civilizācija” sakne, kas apzīmē cilvēku kopdzīves pilsonisko pamatu izveidošanu un izvēršanu.

Antīkā pasaule kopumā un kristietība ir Eiropas civilizācijas stūrakmeņi, mūsdienu sabiedrības izcelsmes avots. Arvien jaunas paaudzes un laikmeti ir mantojuši romiešu sasniegumus mākslā, izglītībā, amatniecībā, literatūrā u. c.

Roma Eiropas sabiedrībai deva ne tikai pasaules vēstures vienības izjūtu, bet arī brīva cilvēka suverenitātes apjausmu, kas balstījās uz antīkajiem priekšstatiem par cilvēka augstāko stāvokli dzīvo būtņu hierarhijā, ko nosaka viņa ar saprātu apveltītā daba. Romā šī paziņa no mentalitātes sfēras pārgāja pilsoniskajā dzīves jomā, iemantojot tiesiskās un valstiskās garantijas. Romiešu pilsoņi skaitījās “personas”, un ar to viņi lika pamatus eiropeiskajam individuālismam un “Eiropas izrāvienam” vēstures attīstībā.

Es vēlētos tuvāk aplūkot romiešu savstarpējās saziņas kultūru, kādā veidā tie sazinājās ar sev līdzīgajiem, kā ar citu kārtu pārstāvjiem, kādas attiecības tiem bija ar dieviem, kā viņi uztvēra apkārtējo vidi, paši sevi, kādā veidā viņi nodeva informāciju citiem, kā tā tika saglabāta nākamajām paaudzēm, kāda bija to attieksme pret dažādiem informācijas nodošanas veidiem. Tas viss izpaudās viņu domāšanas, runas un savstarpējo attiecību veidošanas manierē, tāpēc arī vēlos tuvāk iepazīties ar romiešu dzīvi tieši šajos aspektos.
Tautas sapulce (comitia) pārstāvēja visu tautu, tas nebija reprezentatīvs orgāns. Tā sanāca laukumos, bieži – Forum Romanum. Romā tautas sapulce nebija vienkārša visu pilsoņu sanākšana, jo pilsoņi bija iedalīti īpašās grupās.

Tautas sapulces prerogatīvas bija šādas – 1.) tā ievēlēja augstākos maģistrātus, konsulus, pretorus, diktatorus un cenzorus; 2.) tā lēma tiesu politiskajās prāvās (piemēram, par nodevību); 3.) tā pieņēma lēmumus par karu un mieru, līgumiem ar sabiedrotajiem; 4.) tā ievēlēja cenzorus, kas novērtēja īpašumu (census). [1; 60.-61.]…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1158566
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register