Seksuāli transmisīvās slimības un to profilakse

Darba tēmu, veltītu seksuāli transmisīvajām slimībām izvēlējos tapēc, ka šī tēma šķita pietiekami interesanta un tajā pašā laikā viegli rakstāma.
Ar šo darbu arī attiecīgi vēlos informēt un iepazīstināt jauniešu un ne tikai, par to kas ir STS, kā pret to cīnīties, aizsargāties un kā no tā ārstēties ja tas ir skāris tavu organismu.
Pēdējo gadu laikā Latvijā novēro strauju saslimstības pieaugumu ar seksuāli transmisīvajām slimībām (STS). Tādēļ mūsu valstī tiek veltīta pastiprināta uzmanība, lai informētu cilvēkus, kā izsargāties no STS.STS

Seksuāli transmisīvas slimības ir infekcijas slimības, kuras iegūst galvenokārt dzimumkontakta laikā ar inficētu partneri, neveicot profilaktiskus pasākumus. Iekaisums parasti skar dzimumceļu un urīnceļu gļotādu.


Seksuālo attiecību laikā iespējams inficēties ar:

• baktērijām, kas izraisa sifilisu un gonoreju, mikopiazmozi un ureaplazmozi;

• hlamīdijām, kas izraisa uroģenitālo hlamidiozi;

• vienšūnu parazītu - trihomonu, kas ir trihomonozes izraisītājs;

• vīrusiem, kuri izraisa tādas slimības kā AIDS, anoģenitālās kārpas, anoģenitālo herpesu, kā arī vīrusu hepatītus B un C, citomegalovīrusu infekciju.

Vieglāk ir izvairīties no šīm saslimšanām nekā tās ārstēt. Turpmāk apskatīsim STS biežākos simptomus, veicamos izmeklējumus slimības atklāšanai, to ārstēšanu un veidus kā izvairīties no saslimšanas.

Inficēšanās ceļš

STS var būt gan vīrusu, gan bakteriālas dabas. Ar tām var inficēties vaginālā (sievietes maksts), orālā vai anālā seksa laikā. Savukārt kaunuma utis, kašķis, kārpas, ģenitālais herpes (vīrusa infekcija) var tikt nodots partnerim tikai saskaroties ar ķermeņa virsmām.
…