Seksualitātes diskurss vadošajos latviešu žurnālos no 1986. līdz 1991.gadam

Mūsdienu mediji pārpludina publisko telpu ar seksuāli atklātiem tēliem, lai pārdotu visu, sākot no pašas mediju produkcijas un beidzot ar limonādi, džinsiem, automašīnām un sadzīves tehniku. Seksualitāte ir ienākusi ir visos publiskās sfēras aspektos un kļuvusi par 20.gs.cilvēka identitātes pamatkategoriju.1 Tā ir nozīmīga ne tikai katram no mums mūsu privātajā dzīvē, bet ir svarīgi arī domājot sociālās, politiskās un ekonomiskās kategorijās. Pusaudžu grūtniecība, AIDS un seksuāli transmisīvo slimību izplatība, seksuālā vardarbība, aborti – virkne sociāli svarīgu problēmu, kuras mediji varētu palīdzēt risināt tikpat lielā mērā kā veicināt to izplatību, sniedzot noteiktas zināšanas par seksualitāti, seksuālās uzvedības normām, cilvēka ķermeni un dzimtes lomām. Seksualitāte ir sabiedrības produkts, sociāls konstrukts, kas pastāv tikai sabiedriskā formā. Lai gan cilvēka bioloģija nosaka erotiskas iespējas ķermeņa jutekliskai labsajūtai, tomēr tikai socializācijas un kultūras nosacīta jēdziena izpratne producē seksualitāti.2 Kā tikusi konstruēta seksualitāte dažādos laika periodos un kā šis konstrukcijas ietekmē cilvēku dzīvesveidu, uzvedību, pārliecības un bailes; vai pastāv saistība starp dažādajiem seksualitātes diskursiem un sociālām ar seksualitāti saistītām problēmām sabiedrībā – šie ir jautājumi, kas piesaistīja manu interesi un noteica darba tēmas izvēli. Lai uz tiem atbildētu, nepieciešams izsekot seksualitātes diskursa attīstībai un izmaiņām tajā, vienlaikus vēršot uzmanību uz procesiem sabiedrībā, uz statistisko un demogrāfisko rādītāju izmaiņām, sabiedrības sociālajām un politiskajām vajadzībām, indivīdu ikdienu un pieredzi.…